Mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot Privatizācijas aģentūras (PA) darbības pārtraukšanas plānu, taču konkrētais datums tiks precizēts vēlāk, kas būs atkarīgs no valdības, uzsver Ansis Spridzāns, kas no šodienas oficiāli kļuvis par PA valdes priekšsēdētāju.
Privatizācijas aģentūrai īsti vairs nav, ko darīt (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Uzstādījums nav vienkārši likvidēt aģentūru, bet pārtraukt tās darbību. Līdz ar to lielais funkciju klāsts būs jāsadala pa citām institūcijām un situācijā, kad funkcijas būs nodotas, pastāv variants par aģentūras likvidāciju,» intervijā «Latvijas Radio» skaidroja Spridzāns.
«Tā zināmā mērā ir politiska izšķiršanās, vai aģentūrai ir vērts turpināt darboties,» teica Spridzāns, piebilstot, ka aktīvākais PA darba posms jau ir aiz muguras. «Mūsu bāzes modelis būs par darbības izbeigšanu 2014.gadā,» sacīja PA jaunais vadītājs.
Viņš atklāja, ka valsts īpašumā joprojām ir vairāki tūkstoši neprivatizētu nekustamo īpašumu. «Patlaban, pārsvarā nodarbojamies ar nekustamā īpašuma privatizācijas darbībām, un tā vairs nav lielo uzņēmumu privatizācija,» skaidroja Spridzāns. Ir atsevišķi projekti, piemēram, sertifikāti, ko varētu veikt arī daudzas citas institūcijas.
Pēc PA vadītāja domām, šis nav īstais laiks AS «Citadele banka» privatizācijai. «Nav noslēpums, ka pašlaik starptautiskajos finanšu tirgos ir diezgan grūta situācija. Bankas tiek tirgotas zem to bilances vērtības, kopējais piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. Tā ir īpatnēja situācija. Viens lats bankas kapitālā tiek pārdots par 90 santīmiem. Iet un valstij teikt, ka vajag pārdot par šādu cenu, tas būtu dīvains lēmums.»
Vaicāts par situāciju ar Ķemeru sanatoriju, kas tās pašreizējo īpašnieku SIA «Ominasis Latvija» parādu dēļ drīzumā nonāks izsolē, Spridzāns norādīja, ka tas neesot pats vieglākais jautājums, jo vismaz attiecībā pret PA investors visas savas saistības esot izpildījis. Pēc viņa sacītā, šobrīd veiksmīgi šo darba procesu pārņēmusi VARAM, kura tālāk virza sadarbību ar investoriem. «Diemžēl kontakti ar Ominasis nav ideāli,» piebilda Spridzāns.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no «Ķemeru» ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA «Ominasis Latvija», bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā «latvia.travel» norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30.gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju «Ķemeri» ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30.gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.
Jau ziņots, ka Spridzāns kopš šā gada septembra pildīja PA pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet pirms tam bija zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» vecākais jurists. Spridzāns ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā. Spridzāns ir Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis.