Kāds ir Latvijas mīnu kuģu klāsts jeb AM «dārgā mācība» (11)

Pieci 1984. gadā būvēti, divdesmit sešus gadus veci mīnu traleri. Tāds šobrīd ir Latvijas Jūras spēku mīnu kuģu klāsts. Mīnu kuģi Latvijai nepieciešami dalībai NATO jūras spēku uzdevumos gan miera, gan, ja nepieciešams, kaujas apstākļos. Miera laikā mīnu kuģi attīra Baltijas jūras gultni no Pirmā un Otrā pasaules kara atbalsīm – jūras mīnām. To dzintara jūrā esot aptuveni simts tūkstoši. Mīnu kuģi tikai izskatās darināti no metāla, to korpuss ir veidots no stikla šķiedras. Tas ir tāpēc, ka ir mīnas, kas ar magnētu sensoru palīdzību sprāgst brīdī, kad pietuvojas liels metāla objekts. Šie ir mīnu tralera «Viesturs» zemūdens roboti. Ar tiem mīnu kuģa komanda var pietuvoties un iznīcināt jūras mīnas turpat, kur tās atrod.

«Vidēji operācijās, kas notiek Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī, ik gadu mēs atrodam vienā operācijā no 30 līdz pat 40 sprādzienbīstamiem priekšmetiem,» sarēķina mīnu kuģa «Viesturs» komandieris Krists Kristlībs.
Kuģa mehāniķis pie «Viestura» dzinēja iekļūst caur šauru lūku, kāpjot pa stāvām kāpnēm. Viņš izrāda motortelpu, kur par darba trūkumu viņš sūdzēties nevar. «Kā jebkurai ierīcei ir jāseko līdzi, jāveic savlaicīgi remonti. Tehnika paliek tehnika - jebkurā brīdī var uznākt kāds niķis,» stāsta kuģa «Viesturs» mehāniķis Uģis Ruperts.

AM pusmiljonu gadā atvēl tikai triju kuģu niķu apmierināšanai

Divi kuģi jau otro gadu ir izlikti pārdošanai, tas nozīmē, ka tie pārsvarā stāv krastā un gaida savu pircēju. «Iemesls nav tehniskais stāvoklis, bet tas, ka krīzes laikos piecu kuģu mums bija par daudz. Pirms krīzes mēs viņus varējām uzturēt. Šobrīd aizsardzības budžets nogriezts, un tas ir tas iemesls, kāpēc nolemts kuģus pārdot,» skaidro komandieris Krists Kristlībs.

2009. gadā, krīzes karstumā, aizsardzības budžets tika pamatīgi saīsināts. Meklējot veidus, kā savilkt jostu, ministrijā izlemts, ka jūras spēki

var iztikt ar trīs mīnu kuģiem, tāpēc divi no pieciem kuģiem jāpārdod.

Latvija, izrādās, tiešām var gluži labi iztikt ar trim mīnu traleriem, kā tas ir tagad.

Repše no tā laika neko neatceras

Latvijas Jūras spēki ar Nīderlandes pusi līgumu par piecu mīnu kuģu iegādi parakstīja 2005. gada augustā. Admirālis Zeibots lietoto kuģu iepirkumu par vairāk nekā 40 miljoniem latu raksturoja gluži kā rūdīta biznesa haizivs, kas labi pārzina drēbi.
«Jebkurā biznesā ir svarīgi novērtēt, kāda situācija ir apkārt, tai pašā laikā trāpīt pareizā vietā,» toreiz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku admirālis Gaidis Andrejs Zeibots skaidroja medijiem. Mīnu traleru pirkšanas līgums bija parakstīts aizsardzības ministra Einara Repšes laikā 2005. gadā. Diemžēl Repše no tā laika neko neatceras, un kuģu pirkšanu viņš neatceroties it īpaši. Tāpēc intervija klātienē neesot iespējama.

Bija katastrofālā stāvoklī

Admirālis tāpat kā pirms septiņiem gadiem joprojām uzskata, ka ar nīderlandiešiem ir noslēgts teju gadsimta līgums. Arī viņš ne uz ko vairāk par telefonsarunu nebija gatavs. «NATO pateica Nīderlandei, par kādu cenu jāpārdod, jo viens kuģis maksā vismaz 50 miljonus, mēs esam nopirkuši piecus par 50 miljoniem,» stāsta Gaidis Andrejs Zeibots - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku admirālis.
Tomēr realitātē izrādījās citādi. Līdz ar kuģu saņemšanu

sāka parādīties kuģu tehniskās ķibeles.

Imants Lieģis Aizsardzības ministra amatā bija tajā laikā, kad Latvija saņēma divus pēdējos no pieciem lietotajiem kuģiem. «Tas kuģis ceļā starp Nīderlandi un Latviju vairs nebija spējīgs pa jūru braukt, tā bija diezgan katastrofāla situācija, manā uztverē,» atceras aizsardzības ministrs (no 2009.12.03. līdz 2010.03.11.) Imants Lieģis. No pēdējā kuģa piegādes Lieģis gribējis pat atteikties, taču parakstītā līguma dēļ tas nebija iespējams.
«Pašā sākumā vajadzēja trīs nopirkt, un tad nebūtu šāda situācija šodien,» secina Lieģis.

Upuris: atstādināts NBS Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs

Nīderlandes puse laipni piekritusi it kā palīdzēt Latvijas Jūras spēkiem divus liekos kuģus pārdot. Tomēr pat pieredzējušie Holandes kuģotāji vairs nespēja atrast tik labus lietotās tehnikas pircējus, kādi ir latvieši. Arī admirālis skaidro, ka tik veiksmīgi nopirktos mīnu kuģus pārdot nebūs iespējams. Vienīgais cietējs no mīnu kuģu iepirkuma paviršībām, izņemot nodokļu maksātāju miljonus, ir tā laika Jūras spēku komandieris - Aleksandrs Pavlovičs. Viņam tādēļ aprāvās karjera, 2009. gadā pēc militārās policijas izmeklēšanas un Lieģa aicinājuma Ministru kabinets viņu atstādināja no komandiera pienākumiem. Viņš joprojām ir

pārliecināts, ka nopirktie kuģi ir labi un līgums bijis sastādīts profesionāli,

bet viņš pats ir politisko ambīciju upuris.
«Es pret to visu izturos filozofiski, tāpēc, ka Jūras spēku komandieri ir bijuši pieci. Pirmo komandieri Keizerlingu vainoja par kontrabandu, tā kā nekā jauna nav šajā pasaulē, visi atceras Keizerlingu, bet to politiķi, kurš viņu apvainoja, neviens vairs nezina, tāpēc, ceru, vēsture visu saliks pa plauktiņiem,» pārliecināts ir atstādināts NBS Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs.
Iespējams, tiešām vēsture visu saliks pa plauktiņiem, jo Aizsardzības ministrijā piecu mīnu kuģu iepirkums ir pamatīgi izvērtēts. Dārga, bet laba mācība, tā tagadējais ministrijas valsts sekretārs raksturo darījumu ar mīnu kuģiem.

AM iemācījusies trīs lietas

Vairāku desmitu miljonu dārgā mācība Aizsardzības ministrijas amatpersonām esot mācījusi trīs lietas. To, ka, pērkot tehniku, ir precīzi jāzina uzdevumi, kas ar to būs veicami, arī to, ka, pērkot tehniku, jāņem vērā ne tikai sākuma cena, bet arī turpmākie uzturēšanas uzdevumi, un visbeidzot to, ka svarīga ir iepirkuma vadība un tieši līguma sastādīšana un tūlītēja preces novērtēšana pieņemšanas brīdī.
«Konstatējot, kādā stāvoklī mēs pieņemam kuģus, kas trūkst, ko otra puse piekrīt piegādāt, tas ir tas, kas toreiz iztrūka, tas bija šī procesa lielākais trūkums,» secina AM valsts sekretārs Jānis Sārts.

Divi pārdošanai izliktie kuģi «Rūsiņš» un «Viesturs» no jaunā gada, visdrīzāk, tomēr paliks Latvijas Jūras spēku rīcībā. Par to aizsardzības ministrijas amatpersonas lems jaunā gada sākumā.
«Viens iespējamais lēmums turpināt pārdot, otrs iespējamais lēmums, ka mēs izmantojam visus piecus kuģus, saprotot, ka uzturēšanas izdevumi pieaugs, tas mums dos iespēju aktīvāk piedalīties NATO spēku uzdevumos,» skaidro Sārts.

Mīnu kuģu uzturēšana nav lēta

Tagadēji aktīvo trīs kuģu uzturēšana izmaksā pusmiljonu gadā, šī summa ievērojami pieaugs, ja būs lēmums aktīvi izmantot visus piecus mīnu kuģus. Turklāt vēl esot palikušas nīderlandiešu līdzi dotās rezerves daļas, kuras iespējams izmantot kuģu remontam; kad tās beigsies, uzturēšanas izmaksas tikai pieaugs. Lai atjaunotu kuģa turbīnas, kas ražo kuģim nepieciešamo elektrību, nākamgad paredzēta to maiņa. Trīs jaunu turbīnu uzmontēšana izmaksās 950 tūkstošus latu, turbīnas kalpos vairākus gadus, un tikmēr noteikti atradīsies citas kuģa detaļas, kas jāmaina. Tā ka optimisma reibumā

iepirktie pieci kuģi tagad ir kļuvuši par pietiekami smagu nastu, lai vairs neļautu amatpersonām lidināties mākoņos.