Latvijas Korupcijas uztveres indekss joprojām kritiski zems (71)

Papildināts viss teksts

«Sabiedrības par atklātību «Delna»» un organizācijas «Transparency International» veiktajā korupcijas uztveres indeksa izvērtējumā Igaunijas KUI ir 64 balles, bet Lietuvas - 54 balles.

Savukārt Eiropas Savienības valstu vidū par Latviju vēl sliktāks rezultāts ir piecām valstīm

- Grieķijai, Bulgārijai, Itālijai, Rumānijai un Slovākijai.

Labākie rādītāji ir tām valstīm, kas ir pēc iespējas tuvāk 100 ballēm - tās ir Dānija, Somija un Jaunzēlande, kurām ir 90 balles.

Mazināt korupciju būs grūti

Kā norāda organizācija «Delna», bez būtiskiem uzlabojumiem tiesu varā mazināt korupciju būs grūti. «Delnas» direktors Kristaps Petermanis šodien žurnālistiem atzina, ka KUI pasaulē ir satraucošs, jo vidējais kopējais rādītājs ir 43 balles.

Petermanis norādīja, ka Latvija var «uzsist sev uz pleca», ka KUI rādītājos ir apsteigusi visas pārējās bijušās padomju savienības valstis, taču, skatoties Eiropas Savienības kontekstā, Latvijai īsti nav ar ko lepoties.

Latvija atrāvusies no Krievijas

Zināms pārsteigums esot, ka Čehijai un Slovākijai ir sliktāki rādītāji par Latviju, ko ietekmēja vairāki skaļi korupcijas skandāli. Čehijai šis rādītājs ir tāds pats kā Latvijai, bet Slovākijai - 46 balles. Savukārt pozitīvi ir, ka Latvija ir atrāvusies no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.

Saistot tiesu sistēmas trūkumus ar zemo KUI rādītāju Latvijā, Petermanis kā negatīvos piemērus minēja digitālgeitu, ilgo tiesvedību pret no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu («Latvijai un Ventspilij»), Vinetas Muižnieces darbošanos Satversmes tiesā, tiesneša Ziedoņa Strazda lietu, Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu un citas.

Viņš norādīja, ka par spīti pozitīviem gadījumiem joprojām ir redzams konsekvences trūkums korupcijas lietu spriedumos un ir nepietiekama korupcijas kaitējuma novēršana.

«Ir jāsecina, ka vismaz atsevišķi tiesneši, arī Augstākās tiesas tiesneši, neizprot korupcijas degradējošo ilgtermiņa ietekmi gan uz potenciālo korumpantu atturēšanu,

gan uz uzticības valsts un tiesu varai stiprināšanu,» viņš pauda.

Tiesneši nerīkojoties atbildīgi

Kritika tika veltīta arī tiesu procesa efektivitātes trūkumam, un, viņaprāt, neesot korekti apgalvot, ka tiesu procesiem ir jābūt ātriem, taču ir jābūt izslēgtai iespējai tiesu procesu kavēt nepamatoti. Tāpat nepietiekama esot tiesnešu atbildība par spriedumu kvalitāti. Īpaši tas saistīts ar tiem spriedumiem, kas ir saistīti ar koruptīviem noziegumiem - tā kā tie publiski nav pieejami, tiesnesis nejūt vajadzību rīkoties atbildīgi sprieduma sagatavošanā, secināja «Delnas» direktors.

Tāpat no tiesu instances neesot redzama vēlme veikt reformas tiesu sistēmā, kur tās būtu daudz vairāk nepieciešamas nekā citās jomās.

Lai uzlabotu tiesu sistēmas darbību un tādējādi KUI rādītājus, «Delna» uzskata, ka beidzot ir jāsakārto jautājums par advokātu un apsūdzēto slimības labām, ir jāpārskata tiesu darbu plānošana, lai advokātam nav jāpiedalās divās tiesas sēdēs vienlaicīgi, kā arī jānostiprina tiesnešu darba kvantitatīvie novērtēšanas kritēriji un jāskatās, kā atvieglot tiesu sistēmu no pārlieku lielas birokrātijas.

Voika informēja, ka pusotra gada laikā, kopš «Delna» Saeimā iesniedza sarakstu ar 10 soļiem, kas būtu jāsper korupcijas izskaušanas virzienā, no šiem punktiem šajā laikā tiesu varas lietas un reformas ir virzījušās vislēnāk.

«Neredzam, ka tur būtu entuziasms atbrīvoties no korupcijas,»

viņa noteica.

Lai gan ne vienmēr ir iespējams pierādīt korupciju, pazīme, ka neaizstāv korupcijā pieķertu tiesnesi, ir pazīme, ka no korupcijas vēlas atbrīvoties. Taču tiesu institūcijā šāda pazīme neesot saskatāma. Vienlaicīgi viņa uzsvēra, ka ne tikai no pašas tiesu institūcijas vadības ir jāprasa redzama vēlme atbrīvoties no korupcijas, - ir jāprasa atbildība arī no pašiem iedzīvotājiem, jo mēs dzīvojam sabiedrībā, kur korupcijai un sarunāšanai «pa draugam» un lojalitātei pret savējiem ir ļoti augsta vērtība.

Taču, ja institūcijas iestāsies par labāku tiesu sistēmu, pārmaiņas ir iespējams ieviest salīdzinoši ātrā laikā, uzsvēra Voika.

Pagājušajā gadā KUI Latvijai bija 49.

Šogad, novērtējot KUI, ir izmantota jauna metodoloģija, bija pieejami jauni avoti, līdz ar to ir uzlabota datu interpretācija un precizitāte.