Politiķi nesteidz apspriest Valsts kontroliera amata kandidātus (19)

Tas var būt saistīts gan ar to, ka šā amata prestižs un nozīmība Sudrabas pilnvaru termiņa laikā krietni augusi un krēsls kļuvis iekārojams, gan to, ka partijas vēlas novilcināt Sudrabas iespējas atklāti meklēt savu ceļu politikā.

Īsi pirms Ziemassvētkiem apritēs astoņi gadi, kopš Sudraba ieņem valsts galvenās kontrolieres amatu. Otrais pilnvaru termiņš gan viņai beigsies mēnesi vēlāk – 21.janvārī, jo tas tiek skaitīts nevis no balsojuma Saeimā, bet brīža, kad dots amata zvērests.

Gan politisko procesu vērotāji, gan politiķi atzīst, ka šo gadu laikā Sudraba spējusi ne tikai celt savu autoritāti sabiedrības acīs, bet ar vairākiem asiem ziņojumiem – sevišķi savas darbības sākumā – krietni audzēt arī amata prestižu un ietekmi. Tādēļ, Valsts galvenā kontroliera krēslam atbrīvojoties, to varētu kārot gan ar politiku jau saistīti cilvēki, gan topošie politiķi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šādu pietiekami ietekmīgu amatu politiskajā tirgū nemaz nav tik daudz, bet gribētāju tajos sēdēt gan.

To uzsver arī sociologs Aigars Freimanis, norādot, ka Sudraba šo astoņu gadu laikā spējusi audzēt Valsts kontroliera amata nozīmi un viņas iesildītais krēsls ir iekārojams. «Noteikti. Tas ir spēcīgs amats. Tā potenciālā politiskā jauda, kas ir tur iekšā, to Sudraba pierādīja. (..) Bet ja jau lēmums ir jāpieņem Saeimai, nenoliedzami tur aiz muguras būs politiskais tirgus, kur būs dažādas intereses un dažādas vienošanās,» norāda Freimanis.

Neoficiāli gan parādījušās vairākas kandidatūras

No Saeimā pārstāvēto frakciju puses attieksme šajā jautājumā gan ir interesanta. Visi kā viens atzīst Sudrabas pašreizējā krēsla svarīgumu un to, ka diskusija par kandidātiem ir nepieciešama jau drīz. Tai pašā laikā par iespējamiem Sudrabas pēctečiem amatā runā izvairīgi un kameras priekšā apspriestos vārdus nav gatavs nosaukt neviens.

Neoficiāli gan parādījušās vairākas kandidatūras. Jau pirms laba laika potenciālo Valsts kontroliera amata pretendentu skaitā tika nosaukts pašreizējais Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis. Bet nule iespējamo kandidātu vidū uzpeldējuši arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes un Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vārdi. Vienlaikus klīst runas arī par kādas pašreizējās deputātes vēlmi ieņemt valsts galvenā kontroliera krēslu.

Politisko procesu vērotāji ar vērtējumu šiem kandidātiem nesteidzas, norādot, ka arī Sudraba savulaik nebūt nebija pirmo pretendentu vidū.

«Kad gāja prom Černajs, galīgi nebija tā, ka Sudraba būtu pirmā sarakstā. Manuprāt, tā situācija bija visai klusa, un tad pēkšņi parādījās viņa. Arī diezgan pretrunīgi bija vērtēta, ja tagad mēģina skatīties vēsturiskā retrospekcijā,» atzīst Freimanis.

Politiķi nerunā konkrēti

Tikai pēcāk viņai izdevās kāpināt savu autoritāti, kļūstot par tādu kā rezervistu, kurš jau ilgāku laiku ir gaidīts baltā zirgā iejājam arī politikā. Tāpat Sudrabai tagad – tāpat kā savulaik Saeimas atlaidējam toreizējam valsts prezidentam Valdim Zatleram – nebūtu problēmu sapulcināt ap sevi komandu gandrīz ar svilpienu vien. Jautājums, vai tas ir izdarāms līdz pašvaldību vēlēšanām un vai to iespējams paveikt, neiesaistot tā dēvētos politiskos staigātājus.

Runājot par galvenā kontroliera kandidātu izvēles principiem, politiķi tikai kārtējo reizi atkārto, šķiet, jau no galvas iemācītu pantiņu – pretendentiem jābūt profesionāļiem un politiski pilnīgi neatkarīgiem. Turklāt Sudraba savā amatā strādājusi ļoti labi, tādēļ viņas sekotājam nebūs viegli sevi pierādīt. Savukārt līdzšinējais diskusiju un oficiālu kandidātu trūkums esot saistīts ar citām prioritātēm politiskajā dienas kārtībā.

«Ir svarīgi saistīt esošo diskusiju trūkumu ar to, ka samērā nesen tika pieņemts valsts budžets. Es domāju, ka mēs varam gaidīt, ka tagad tuvāko dienu, nedēļu laikā šīs diskusijas arī būs,» min Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis.

Gads beigsies bez kandidāta

Savukārt «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzīst, ka šogad jaunu kandidātu varētu arī neapstiprināt.

Pati Sudraba par savu iespējamo iesaistīšanos politikā pagaidām uzsvērti klusē. Tikmēr neoficiāli tiek minēts, ka valdošo partiju nesteidzība jaunu kandidātu izvirzīšanā varētu būt saistīta tieši ar vēlmi novilcināt pašreizējās Valsts kontrolieres iespējas atklāti pulcināt komandu un zondēt savas iespējas politikā.

Ja Sudraba izvēlēsies kāpt uz politiskās skatuves, vēl gan paliek arī otra iespēja – pievienoties kādam jau esošam politiskam spēkam, kļūstot par vienu no tā līderiem. Un šāds scenārijs nebūt nav neiespējams, ņemot vērā, ka aptaujas liecina – Sudraba šobrīd starp amatpersonām ne vien bauda iedzīvotāju lielāko uzticību, bet būtu arī otrā populārākā mēra kandidāte uzreiz aiz «Saskaņas centra» līdera Nila Ušakova.