Melnajā sarakstā uzturēšanās atļaujas ieguvējs Šestakovs (34)

Apmaiņā pret ieguldījumu biznesā vai nekustamajos īpašumos aizvien vairāk ārvalstnieku pārceļas uz Latviju un līdz ar uzturēšanās atļauju mūsu valstī iegūst brīvas ceļošanas iespējas visā Eiropā.

Pirms trim gadiem šādu iespēju izmantoja arī Vjačeslavs Šestakovs. Viņš Krievijā vairākkārt sēdējis cietumā. Arī par slepkavībām. Uzskatīts par vienu no Krievijas mafijas spices cilvēkiem. Bet tas nebija šķērslis, lai Latvijas varas iestādes ļautu viņam, iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā un Eiropā, pirkt un pārdot īpašumus. Šo darījumu aizsegā Šestakovs arī mēģināja izvērst noziedzīgu darbību. Tagad, pēc trim gadiem, Šestakovs iekļauts Latvijas un Šengenas melnajā sarakstā.

«Pieklājīga» noziedzīgā vēsture

Krievijas mafijai veltītajos interneta portālos lasāms iespaidīgs Šestakova noziedznieka dosjē. Viņš pazīstams ar iesauku Sļiva. Četras reizes sēdējis cietumā – arī par divu azerbaidžāņu izcelsmes tirgotāju nošaušanu. Noziedznieku aprindās iemantojis respektu, kronēts par likumīgo zagli un šeit Latvijā uzturējis kontaktus ar kaimiņvalsts mafijas galvenajiem.

Uz Latviju Šestakovs pārcēlās pirms trim gadiem. Viņš izmantoja iespēju iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, esot par amatpersonu kādā firmā. Lai arī Krievijā vairākkārt sodīts un viņa dosjē greznojas teju visos ar organizēto noziedzību saistītajos intemeta resursos, Latvijas drošības iestādes uzskatīja, ka plašāka pārbaude nav jāveic.

Šestakovs apmetās Jūrmalā. Šogad par pusmiljonu latu nopirka māju Meža prospektā. Šobrīd tā stāv tukša. Pagalmā pamests uz Šestakova vārda reģistrēts gaiši brūns BMW. Kaimiņi Sļivu pazinuši, bet jau kādu laiku viņš neesot manīts.

Visdrīzāk kaimiņi Šestakovu vairs nesatiks, jo nu viņš iekļauts Latvijas un, pēc mūsu valsts lūguma, arī Šengenas melnajā sarakstā. Lēmums par Šestakova izraidīšanu pieņemts jau vairāk nekā pirms mēneša.

Drošības policijas atbilde raidījumam «Nekā personīga»

«Drošības policija ir konstatējusi, ka personas turpmākā uzturēšanās Latvijā rada draudus valsts drošībai. Drošības policija lēmumu par V.Šestakova iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, izvērtēja un pieņēma, pamatojoties uz personas aktivitāšu kopumu Latvijā. DP turpina sekot ar V.Šestakovu saistīto personu aktivitātēm.

Par Šestakova ģimenes locekļiem ziņu nav, Uzturēšanās atļaujas Latvijā tiem nav izsniegtas. Bet nav izslēgts, ka tādas saņemtas kādā citā Šengenas dalībvalstī. Plašāk par Sļivas darbībām Latvijā Drošības policija nestāsta.»

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs: «Paralēli viņš ir iekļauts Šengenas informatīvajā sistēmā, proti, viņam arī piemērots liegums uzturēties Šengenas zonā, proti, Eiropas Savienībā. Un tālāk jau attiecīgi robežsardze pieņēmusi lēmumu par piespiedu izraidīšanu, un pašlaik Latvija prezumē, ka viņš neatrodas Latvijas Republikā. Nu tā.»

Jautājums: Pēc kā var spriest, ka viņš šeit neatrodas?

Kozlovskis: Tā procedūra ir tāda, ka persona tiek informēta, viņai tiek dots kaut kāds laiks pamest valsti. Šajā gadījumā persona ir informēta un dotajā brīdī viņa nav konstatēta ne dzīvesvietā, ne darba vietā, un līdz ar to mēs varam prezumēt, ka viens no variantiem, ka viņš ir arī pametis valsti.

Latvijas lēmums liedz Šestakovam iesējas uzturēties arī citās Eiropas Savienības valstīs. Līdzko Šestakovam Eiropā būs darīšana ar drošības iestādēm vai, piemēram, Sļivu apturēs Ceļu policija, viņu izraidīs.

Kozlovskis: Kas ir tas veids, kā šī persona varētu apdraudēt Latvijas drošību? Nu, protams, ka tas ir ļoti plašs.. Traktējums varētu būt dažnedažāds. Bet to, ka šī persona ir savā ziņā saistīta ar noziedzīgo pasauli, tas ir viens no priekšnoteikumiem tam.

Savu sakaru ar Šestakovu dēļ pirms gada iekrita un cietumsodu saņēma Igaunijas Drošības policijas virsnieks Indreks Poders. Lietas materiāli atklāja, ka Poders ar Šestakovu jeb Sļivu plānojuši, kā legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu.

Pēc Podera lietas liecinieku teiktā atsevišķām viņu kontaktpersonām Latvijā bijusi liela ietekme un saistība ar tiesībsargājošām iestādēm. Kad pie Šestakova, apspriesti noziedznieku plāni un risināti savstarpējie strīdi, sarunās piedalījies arī kāds it kā Latvijas policists vārdā Vadims un Latvijas prokuratūras darbinieks Uldis.

Indreka Podera liecība: Esmu draudzīgās attiecībās. Un vēršamies viens pie otra ar dažādiem lūgumiem. Tā viņš pat kādreiz ir sūtījis dažādus uzņēmējus pie manis, lai palīdzētu viņiem organizēt dažādas tikšanās. Zinu, ka Uldis ir agrāk strādājis arī policijā un piedalījies cīņā ar organizēto noziedzību.

Bet aiz vārdiem Vadims un Uldis neslēpjas ne policists, nedz prokuratūras darbinieks.

Podera lietā minētais Uldis ir kopš 1993. gada drošības struktūrās strādājušais Uldis Aksiks – deviņdesmitajos karjeru sācis Latvijas Drošības dienestā, no 2000.gada strādājis Valsts prezidenta un Saeimas apsardzē. Atvaļināts veselības dēļ.

Otrs krimināllietā minētais ir Vadims Voinovs, kurš saistīts ar džudistu aprindām. Deviņdesmit otrajā gadā viņš džudo pat pārstāvēja Latviju Olimpiskajās spēlēs. Aktīvo sportu pameta. Pievērsies biznesam.

Vadimam Voinovam pieder akcijas trīs firmās. Vienā no tām – Voinova tēva dzīvoklī reģistrētā SIA ARKTUS M GROUP - uz prokūras pamata darbojās Šestakovs un, pateicoties tam, ieguva uzturēšanās atļauju Latvijā.

Drošības policija izpētījusi, ka uzņēmums, kurā darbojas Šestakovs, sākotnēji vēl esot veicis minimālu saimniecisko darbību. Taču šobrīd tas vairāk darbojoties fiktīvi.

Neoficiāli zināms, ka Sļivas galvenais bizness Latvijā bija kontrolēt kriminālo aprindu naudas plūsmu. Šo triju gadu laikā viņa ietekme krietni pieaugusi. Viņš bijis cilvēks, kurš ar savu autoritāti noziedzīgās pasaules vidū izšķīris strīdus un domstarpības. Zinātāji uzskata, ka līdzās konfliktu risināšanai Šestakovs tieši vai pastarpināti centies iegūt kontroli arī pār atsevišķiem Latvijā esošiem uzņēmumiem, iemanījies savās noziedzīgās interesēs nokārtot jautājumus valsts pārvaldes iestādēs un uzturējis kontaktus arī ar mūsu valsts tiesībsargājošo iestāžu cilvēkiem.

Latvijas melnajā sarakstā bez Šestakova ir vairāki simti. Nesen starp nevēlamām personām iekļuva arī čečenu izcelsmes uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova sievas radinieki. Iekšlietu ministrs sola, ka turpmāk ar noziedzīgo pasauli saistītajiem Latvija sekos vēl rūpīgāk.

Kozlovskis: Kādu laiku atpakaļ bija pieņemts lēmums par divu arī Krievijas pilsoņu, Čečenijas tautības izcelsmes, izraidīšanu principā uz tāda paša pamata. Un es domāju, ka arī turpmāk, ja personas acīm redzami būs nevēlamas Latvijas valstij, proti, darbosies pretēji tās interesēm, kaut kādā veidā apdraudēs sabiedrisko kārtību, es uzskatu, ka Latvijas valsts būs pietiekami spēcīga, lai to pārtrauktu un šādas personas izraidītu.