Ārste: ja bērns nerunā, jāpārbauda dzirde (2)

Pasaulē un Latvijā biežākie iemesli vājdzirdībai ir iedzimtība, priekšlaicīgas dzemdības ar nepietiekamu mazuļa svaru, kā arī nabas saites aptīšanās ap bērna kaklu. Nereti dzirdes problēmas var radīt arī aminoglikozīdu rindas antibiotiku lietošana ārstēšanai, piemēram, plaušu karsoņa (pneimonijas) gadījumā. Tāpēc Sandra Kušķe aicina vecākus vienmēr iepazīties ar ārstu izrakstīto zāļu sastāvu. Bērna dzirdi var nelabvēlīgi ietekmēt ļoti daudz faktoru, tai skaitā sievietes veselības stāvoklis grūtniecības laikā – stress, anēmija, kā arī dažādas infekcijas slimības, tādas kā cūciņas, masaliņas, citomegalovīrusu, herpes vīrusu un gripas vīrusu infekcijas.

Latvijā gadā piedzimst vidēji 19 000 bērnu un no tiem 80 - 100 ar paliekošiem, nopietniem dzirdes traucējumiem. Viens no 1000 bērniņiem piedzimst ar smagiem dzirdes traucējumiem. Bērniem, kam pēc dzemdībām bijusi nepieciešama īpaša aprūpe tā saucamās perinatālās aprūpes nodaļās, paliekošas dzirdes problēmas konstatētas vienā no 50 gadījumiem. Savukārt divi no 1000 bērniem gadā dzirdes problēmas iegūst traumu un dažādu saslimšanu rezultātā.

Lai mazinātu risku bērnam piedzimt vājdzirdīgam, vecākiem, īpaši sievietēm, ir jābūt vakcinētiem pret masaliņām. Ja grūtniecības laikā sieviete saslimst ar masaliņām, bērnam noteikti būs problēmas ar veselību. Problemātiskas grūtniecības gadījumā, bērnam piedzimstot, noteikti vajadzētu veikt dažādas pārbaudes pēc iespējas drīzāk.

Dzirdes pārbaude

Kopš 2007. gada visos sertificētajos dzemdību namos ir pieejams valsts apmaksāts dzirdes skrīnings jaundzimušajiem, kas ir viena no pārbaudēm, ko veic, mazulim piedzimstot, vislabāk 3.-4. dzīves dienā. Ja skrīninga rezultāts ir negatīvs, tālāka izmeklēšana turpinās Latvijas Bērnu dzirdes centrā. «Reti, bet mēdz būtu gadījumi, kad bērna dzirde izrādās pilnīgi laba, jo dzemdību namā saniķojusies aparatūra vai rezultātu traucējis pareizi noteikt kāds auss ejā esošs sekrēts,» skaidro S. Kušķe.

Ja bērnam tiek atklātas paliekošas dzirdes problēmas, ir nepieciešams dzirdes aprāts, nedzirdības gadījumā – dzirdes implants. Jo kvalitatīvāks dzirdes aparāts, jo bērnam ir vieglāk saklausīt pasauli un ātrāk iemācīties runāt. Valsts šobrīd visiem bērniem Latvijā ar paliekošiem dzirdes traucējumiem nodrošina bezmaksas divkanālu digitālos dzirdes aparātus, tomēr, jo lielāks šo kanālu skaits dzirdes aparātā, jo bērnam valodas apguves procesā vieglāk izšķirt valodas skaņas fona trokšņu jūklī, tādējādi bērns visu savu dzirdi un uzmanību vairāk velta tieši valodas skaņām, kas arī nodrošina ātrāku valodas apguvi. Bet, tā kā mūsu ikdiena nav iedomājama bez fona trokšņu klātbūtnes, tad, protams, radīt maksimāli labus klausīšanās apstākļus bērniem ar dzirdes traucējumiem ir ļoti būtiski. Protams, jo tehniski augstvērtīgāks dzirdes aparāts, jo tā izmaksas lielākas. «Zīmols Selga, dāvinot daudzkanālu digitālos dzirdes aparātus astoņiem vājdzirdīgiem bērniem, sniegs būtisku ieguldījumu, lai mazie ķipari varētu izbaudīt pilnskanīgu bērnību,» pārliecināta eksperte.

Nedzirdīgiem bērniem valsts pilnībā apmaksā kohleāros implantus, kuru izmaksas ir virs 16 000 latu.

Konstatējot vājdzirdību, vecāku pirmais jautājums parasti ir - «vai bērns varēs runāt?».

Lai runātu, ir jābūt ne tikai labai dzirdei, ko var nodrošināt implants vai dzirdes aparāts, bet arī intelektam. Piedzimstot nedzirdīgam vai vājdzirdīgam bērnam ģimenē, kurā arī vecākiem ir paliekoši dzirdes traucējumi, diagnoze vājdzirdība visbiežāk netiek uzņemta kā traģēdija, jo bērna vecāki paši sadzīvo ar šo traucējumu, un pat tajos gadījumos, kad bērna vecāki atsakās lietot dzirdes aparātus savam vājdzirdīgajam bērnam, viņi spēj nodrošināt sazināšanos ar savu bērniņu zīmju valodā, kas ir nedzirdīgu cilvēku valoda. Bērna vājdzirdība parasti tiek uztverta kā traģēdija tieši dzirdīgu vecāku ģimenēs. «Lai gan dzirdi uzskata par vissmagāko funkciju traucējumu, tomēr, savlaicīgi atklājot dzirdes problēmas, vecāku darbs un mērķtiecība, lai iemācītu savu bērnu runāt, savienojumā ar dzirdes aparātiem un/vai implantu var sniegt brīnišķīgus rezultātus. Vecākiem jāapzinās, ka neviens cilvēks nav perfekts - daudziem ir redzes problēmas, mugurkaula deformācijas, plakanā pēda, bet citiem dzirdes traucējumi. Dzirdes aparātu vajadzētu uztvert tāpat kā brilles,» norāda S.Kušķe.

Skolas vide

Ja bērns ar dzirdes problēmām mācās vispārizglītojošā skolā, ļoti svarīgi, lai pedagogu un citu skolas biedru attieksme pret vājdzirdīgu bērnu nebūtu savādāka kā pret pārējiem. Skolotājiem galvenais ir saprast, kas var palīdzēt bērniem ar dzirdes problēmām iekļauties klasē un apgūt mācību vielu. Būtiski ir maksimāli labi klausīšanās apstākļi - bez fona trokšņiem un lielas akustikas (skaņas atstarošanās vai t.s. atbalss), tāpat arī svarīgi, lai bērni var redzēt runātāja seju, jo lasīšana no lūpām viņiem palīdz labāk saprast, ko ir dzirdējuši. Tieši šo iemeslu dēļ bērniem ar dzirdes problēmām ieteicams sēdēt klases pirmajās rindās, tuvāk skolotājam. Pedagogiem vienmēr vajadzētu atcerēties pārjautāt, vai skolēns ir visu dzirdējis un tiek līdzi. Novērojot bērna darbošanos ap dzirdes aparātu - ņemšanu nost un uzlikšanu, skolotājam uz to vajadzētu reaģēt, piemēram, uz brīdi pārtraucot uzdevuma diktēšanu. Attīstītāko valstu izglītības iestādēs un no 2009. gada arī Latvijā, pateicoties Latvijas Mobilā Telefona akcijai, ir pieejamas speciālas skaņas sistēmas, kas palīdz skolēniem ar dzirdes problēmām labāk saklausīt un saprast skolotāja teikto. Īpašā sistēma būtībā darbojas pēc rācijas principa - skolotājam ir piestiprināts speciāls raidītājs, no kura skolēns vēstījumu saņem savā dzirdes aparātā vai implantā caur speciālu uztverošo iekārtu.

Ieteicams klasesbiedrus informēt, ka bērnam ir dzirdes aparāts, nevis slēpt šo faktu. Ja izskaidro, bērni saprot. Protams, ļoti būtisks ir informācijas pasniegšanas veids. «Nesen dzirdēju lielisku piemēru par kādu vājdzirdīgu meiteni, kura klasesbiedriem pirms stundas sākuma paziņoja, ka viņai uz auss tagad būs dators. Starpbrīdī visi gribēja uzzināt vairāk par ierīci, un meitenīte skolā kļuva ļoti populāra,» stāsta S.Kušķe.