Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Lietuva Visaginas AES necels, bet nav pret atomenerģētiku (78)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

Visaginas atomelektrostacija (AES) Lietuvā netiks celta - šādu paziņojumu sniedzis Seima vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs, kas pretendē uz premjerministra amatu. Viņš gan pieļauj, ka pēc kāda laika AES varētu tikt celta Elektrēnos, kur jau ir attīstīta energotīklu infrastruktūra.

«Cilvēki referendumā izteikuši savas vēlmes, un es pildīšu viņu gribu. Tuvākajā laikā Seimā jāizstrādā attiecīgs tiesību akts, lai Visaginas AES netiktu celta, un mēs to atbalstīsim,» viņš paziņojis.

Vienlaikus Butkevičs pieļāvis iespēju, ka pēc kāda laika AES varētu tikt celta Elektrēnos, kur atrodas Lietuvas lielākā elektrostacija un ir attīstīta energotīklu infrastruktūra. «Mēs neesam pret atomenerģētiku,» uzsvēris sociāldemokrātu priekšsēdētājs.

Pavļuts: Visaginas projekts var būt tikai ar Lietuvas piekrišanu

Latvija apzinās, ka Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts var tikt realizēts tikai tad, ja Lietuva kā galvenā projekta virzītāja vēlas to īstenot un turpina projekta tālāku attīstīšanu, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka tāpēc Latvija seko līdzi notikumiem Lietuvā, jaunās valdības veidošanas procesam un tās kopīga, oficiāla viedokļa formulēšanai par Visaginas AES projektu.

«Latvijas valdības pozīcija par Visaginas AES projektu nemainīgi ir bijusi, ka Latvija būtu gatava iesaistīties projektā tikai gadījumā, ja tas ir ekonomiski un saimnieciski pamatots, kā arī sniedz komerciālu izdevīgumu. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, Baltijas reģiona nodrošinājums ar elektroenerģijas jaudām patlaban ir pietiekams, tāpēc Latvijai nekavējoties nav nepieciešams sākt un/vai iesaistīties jaunu, lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja tie nav komerciāli izdevīgi,» teica ministrs.

Savukārt AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere norādīja, ka kompānija kā reģionālais partneris Visaginas AES projekta attīstībā strādā kopā ar Lietuvas kompāniju «Visagino atomine elektrine», Igaunijas «Eesti Energia» un Japānas «Hitachi», kopīgi sadarbojoties ar projekta mītnes zemes - Lietuvas - valdības projekta darba grupu. Tādējādi «Latvenergo» tālāku līdzdalību projekta attīstībā noteiks Lietuvas valdības oficiāli pausta nostāja par sāktā projekta tālāko likteni.

Jau ziņots, ka konsultatīvajā referendumā par Visaginas AES projektu, kas 14.oktobrī norisinājās reizē ar Lietuvas Seima vēlēšanām, lietuvieši visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi. Balsojumā, kurā piedalījās 52,58% vēlētāju, projektu atbalstīja tikai 34,09%, bet 62,68% izteicās pret jaunas AES celtniecību Lietuvā.

Butkevičs intervijā noraidījis apsūdzību, ka viņš beidzamajā laikā nemitīgi maina domas gan par AES, gan citiem jautājumiem.

«Savu viedokli neesmu mainījis un nemainu. Runājot par AES, tika skaidri pateikts, ka mēs esam par atomenerģētiku, bet pret šo konkrēto AES projektu. Daži cilvēki, iespējams, pavirši sadzirdējuši, varbūt man reizēm jāietur pauzes starp teikumiem, (..) jo es dažkārt runāju ļoti ātri,» viņš izteicies.

Pēc vēlēšanu pirmās kārtas portāls «Lrytas.lt» citēja Butkeviča solījumu neapturēt Visaginas AES projektu. Uz žurnālistu jautājumu par AES nākotni Butkevičs tobrīd atbildēja: «Mēs esam racionāli cilvēki. Mēs apspriedīsimies un nepieņemsim sasteigtus lēmumus. Esam gatavi turpmākām sarunām un sadarbībai [ar stratēģisko investoru «Hitachi»].» Viņš gan norādīja, ka no «Hitachi» vēlētos saņemt vairāk informācijas par projekta izmaksām.

Pirms referenduma sociāldemokrāti savus vēlētājus mudināja balsot pret kodolspēkstacijas būvi, apšaubot šā projekta «tehnisko un komerciālo jēgu».

Tiesa gan, Lietuvas politiskā nākotne pēc Seima vēlēšanām nebūt vēl nav skaidra. Kā LETA jau ziņoja, lai gan sociāldemokrāti šonedēļ parakstījuši koalīcijas līgumu ar Darba partiju un partiju «Kārtība un taisnīgums», prezidente Daļa Grībauskaite šo koalīciju neatbalsta. Viņa arī vērsusies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai galīgie Seima vēlēšanu rezultāti daudzmandātu vēlēšanu apgabalā un septiņos vienmandāta apgabalos apstiprināti likumīgi.

Svarīgākais
Uz augšu