Obama - kas viņš ir? (24)

Tālāk pārskats par Obamas dzīves gājumu un līdzšinējo karjeru.

Neskatoties uz sīvo sāncensību, Obama joprojām bauda vienu priekšrocību, kas nav pieejama Romnijam, - vēlētājiem, šķiet, viņš patīk kā persona, un daudzi no amerikāņiem saglabā pret viņu lojalitāti, lai gan zemu vērtē pašreizējā prezidenta sniegumu, cenšoties pārvarēt ekonomisko krīzi.

Ja viņa kampaņas rīkotājiem izdosies pārliecināt tos vēlētājus, kas 2008.gadā balsoja par Obamu, darīt to pašu arī šogad, kā arī piesaistīt tos neatkarīgos vēlētājus, kuru intereses Romnijam nav prioritāras, pašreizējam Baltā nama saimniekam uzvara ir garantēta.

Prezidentūra nemierīgos laikos

Obama ir pirmais melnādainais ASV prezidenta krēslā, un viņa pirmais prezidentūras termiņš iekrita nemierīgos laikos.

Lai gan viņam kopā ar Demokrātu partiju izdevies gūt dažus vēsturiskus panākumus, ASV ekonomika kopš Obamas stāšanās amatā pastāvīgi piedzīvo ievērojamas grūtības un jaunu darba vietu skaita pieaugums ir ļoti gauss, bezdarba līmenim nokrītoties knapi zem astoņiem procentiem.

Bez tam demokrāti cieta smagu sakāvi 2010.gada Kongresa vēlēšanās, un republikāņi atguvuši apņēmību īstenot savu konservatīvo programmu un nobremzēt Obamas administrācijas ieceres.

Entuziasms par Obamu mazinājies

Romnijs cer, ka Obama vairs nespēs iedvest to entuziasmu, kas viņu pirms četriem gadiem ieveda Baltajā namā, un ka neatkarīgie vēlētāji novērsīsies no demokrātu piedāvātās politikas, kas nav spējusi panākt ekonomikas strauju atveseļošanos.

Baraks Obama Huseins 2008.gada 4.novembrī uz visiem laikiem ierakstīja sevi ASV vēstures grāmatās, cīņā par Balto namu pārspējot republikāņu kandidātu Džonu Makeinu un kļūstot par pirmo afroamerikāni ASV prezidenta amatā.

Inaugurācijas brīdī tikai 47 gadus vecs

Savas inaugurācijas brīdī būdams 47 gadus vecs, Obama bija arī pirmais pilsētnieks kopš Harija Trumena, kas ienācis Baltajā namā. Viņš ir arī pirmais Havaju salās dzimušais prezidents ASV vēsturē.

Bez tam atšķirībā no Makeina, Džordža Buša un Bila Klintona viņa pagātne nav saistīta ar Vjetnamas karu vai pagājušā gadsimta sešdesmito gadu kultūras konfliktiem.

Obamas prezidentūras laikā demokrātiem izdevās pārvarēt republikāņu vienoto pretestību ekonomikas stimulēšanas programmas īstenošanai, veselības aprūpes sistēmas reformēšanai, Volstrītas un banku sistēmas pakļaušanai stingrākai regulācijai, kā arī autorūpniecības nozares glābšanai no sabrukuma.

Panāk atklātu homoseksuālu dienesta aizliegumu

Bez tam Obama kopīgi ar saviem partijas biedriem panāca, ka tika atcelta divus gadu desmitus ilgusī tā dēvētā «nevaicā, nesaki» politika, kas liedz ASV armijā dienēt atklātiem homoseksuāļiem.

Izmantojot savas prezidenta prerogatīvas, Obama bez Kongresa piekrišanas izsniedza pagaidu uzturēšanās atļaujas daļai gados jauno nelegālo imigrantu, kas ASV bija ieceļojuši, vēl būdami bērni.

Bin Ladena zīmē

Vēl Obamas paveiktā kontā ierakstāma «Al Qaeda» līdera Osamas bin Ladena likvidācija ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā, kara izbeigšana Irākā un jauna kodolatbruņošanās līguma noslēgšana ar tolaik vēl prezidenta Dmitrija Medvedeva vadīto Krieviju.

Tomēr viņa prezidentūras sākumā aktivizētā karadarbība Afganistānā nav devusi gaidīto rezultātu, un šobrīd vardarbība kara plosītajā valstī turpina pieņemties spēkā. Neskatoties uz to, Obama sola, ka līdz 2014.gada beigām visi amerikāņu karavīri no Afganistānas tikšot izvesti.

Attiecību restartēšana ar Krieviju - tukšs sauklis

Arī tā dēvētā attiecību restartēšana ar Krieviju izrādījusies vien tukšs sauklis, Tuvo Austrumu miera sarunas ir nonākušas pilnīgā strupceļā, un bēdīgu slavu ieguvušais Gvantanamo cietums līdz šim tā arī nav slēgts.

Obama dzimis 1961. gadā, un savu vārdu viņš aizguvis no tēva, kenijiešu intelektuāļa, kas nākamā prezidenta baltādaino māti Annu, tolaik vēl pusaudzi no Kanzasas, satika studiju laikā Havaju universitātē.

Audzis bez tēva

Kad Obama bija vēl pavisam mazs, tēvs ģimeni pameta, un dēls to sastapa tikai vēl vienu reizi mūžā, kad Baraks Obama vecākais atkal apmeklēja Havajas.

Kad Obama bija sešus gadus vecs, viņa māte apprecēja kādu indonēzieti, un ģimene pārcēlās uz Džakartu. Kādu laiku vēlāk «Barijs» atgriezās atkal Havaju salās, kur viņa audzināšanu pārņēma vecvecāki.

Sazvērestības teorijas par dzimšanas vietu un ticību

Obamas radniecība pa tēva līniju ar Kenijas islāmticīgajiem un viņa skolas gaitas Indonēzijā, kas ir pasaules lielākā musulmaņu valsts, devusi vielu galēji labējo izplatītajām sazvērestības teorijām, no kurām izriet, ka viņš nav ASV teritorijā dzimis pilsonis vai ka viņš slepenībā seko islāmam.

Obama jutās spiests atklātībai nodot pat divas dzimšanas apliecības, lai pierādītu, ka viņš dzimis ASV Havaju pavalstī.

Pēc Ņujorkas Kolumbijas universitātes absolvēšanas Obama trīs gadus darbojās kā vietējo kopienu aktīvists Čikāgas nabadzīgajās priekšpilsētās.

Studējis Hārvardā

Pēc tam viņš iestājās Hārvarda Juridiskajā skolā un kļuva par pirmo melnādaino «Harvard Law Review» redkolēģijas vadītāju.

Strādādams vienā no Čikāgas juristu firmām, Obama satika savu nākamo dzīvesbiedri Mišelu Robinsoni, ar kuru 1992.gadā apprecējās. Šajā laulībā dzimušas divas meitas, un Obamas ir pirmais pāris kopš Džimija un Sašas Kārteriem, kas Baltajā namā apmetušies kopā ar vēl nepieaugušiem bērniem.

Kā jurists uzņēmies diskriminācijas lietas

Pēc Hārvarda universitātes Obama atgriezās Čikāgā, kur sāka praksi, specializējoties pilsoņtiesībās un pārstāvot ļaudis, kas kļuvuši par upuriem diskriminācijai darbavietās vai attiecībās ar namsaimniekiem.

Vienlaikus viņš sāka pasniedzēja karjeru Čikāgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, izpelnoties populāra lektora slavu.

Kļūst par Ilinoisas senatoru

1995.gadā klajā nāca pirmā Obamas grāmata «Dreams from My Father» («Mana tēva sapņi»), bet jau nākamajā gadā viņš tika ievēlēts Ilinoisas pavalsts Senātā.

Būdams štata senators, viņš asi iestājās pret Irākas karu, kas viņam vēlāk palīdzēja gūt sākotnējo atbalstu demokrātu priekšvēlēšanās.

Tomēr valsts mēroga ievērību Obama izpelnījās, uzstājoties 2004.gada demokrātu nacionālajā konventā. Savā runā Obama, kas tolaik kandidēja uz vietu ASV Senātā, pievērsās pašpaļāvībai, iedvesmai un nacionālajai vienotībai.

Dažus mēnešus vēlāk, gūstot pārliecinošu uzvaru Senāta vēlēšanās, viņš kļuva par vienu no pamanāmākajām personām Vašingtonā un drīzumā laida klajā vēl vienu grāmatu. Atšķirībā no iepriekšējā memuāru sējuma, «The Audacity of Hope» uzskatāms jau par politisku traktātu.

Atrazdamies Kapitolija pakalnā, Obama sevi pozicionēja kā liberāli noskaņots senators, taču sadarbojās arī ar republikāņiem tādos jautājumos kā HIV/AIDS novēršana un kodolieroču izplatīšanas ierobežošana.

Sāk cīņu par prezidenta amatu tikai pēc diviem gadiem Senātā

Kad Obama 2007.gada februārī uzsāka savu cīņu par prezidenta amatu, ASV Senātā viņš bija pavadījis tikai divus gadus, un pretinieki centās uzsvērt viņa nesagatavotību prezidenta amatam.

Tomēr Obamas kampaņa iedvesmoja miljoniem liberāli noskaņoto amerikāņu, kuri pēc diviem Džordža Buša juniora prezidentūras termiņiem vēlējās Vašingtonā kādas jaunas vēsmas.

Bijušo sāncensi Klintoni ieceļ valsts sekretāres amatā

Pēc ilgas un nogurdinošas cīņas ar bijušo ASV pirmo lēdiju Hilariju Klintoni Obama tomēr kļuva par Demokrātu partijas kandidātu prezidenta vēlēšanās.

Pēc nonākšanas Baltajā namā brīžiem asā konfrontācija ar kādreizējo sāncensi Klintoni tomēr Obamam nekļuva par šķērsli viņas iecelšanai valsts sekretāres amatā.

Uzvarēt palīdzēja tā brīža nepatika pret republikāņiem

Uzvaru pār Makeinu Obamam daļēji palīdzēja gūt apstāklis, ka sabiedrība ekonomiskās problēmas zināmā mērā saistīja ar republikāņu līdz tam īstenoto politiku. Amerikāņi Makeinu neuztvēra arī kā īsto personu, kas būtu spējīga tikt galā ar krīzi un nodrošināt valsts saimniecisko atlabšanu.

Tagad Obama un viņa priekšvēlēšanu štāba stratēģi cer uz 2008.gada panākumu atkārtošanos.

Recesija ir beidzot pārvarēta, bezdarba līmenis, kaut gausi, tomēr sācis kristies, un arī citas pazīmes liecina, ka ekonomika sākusi atlabt.

Taču vēlētājos joprojām mājo nemiers un dziļa neapmierinātība ar lietu pašreizējo stāvokli, un Romnijs kopā ar pārējiem republikāņiem nekautrējas norādīt uz pašreizējā Baltā nama saimnieka panākumu pieticību ekonomikas atdzīvināšanas jomā.