Lidostā strādā ap 450 Raimonda Lazdiņa vadīto drošībnieku (99)

Lazdiņa drošībnieku skaits sasniedzis jau 450 cilvēku

Nākamā lidostas direktora pienākums būšot Lazdiņa varas ambīcijas savaldīt un ierobežot naudas tēriņus.

Aivis Ronis, satiksmes ministrs: «Es domāju, ka arī nākamā lidostas vadība, tas arī varētu būt viens no uzdevumiem - skatīties, vai un kā strādā drošības dienests. Varbūt ir tur kaut kas racionalizējams, varbūt nevajag tik daudz cilvēkus, kas strādā drošības dienestā, likt lidostā, varbūt vajag ne tik stingras prasības vienmēr pret katru no privātām kompānijām vai indivīdiem, kuri strādā lidostas teritorijā. Bet tas ir nākamā valdes priekšsēdētāja darba aprakstā.»

Raimonda Lazdiņa neierobežotā vara lidostā slēpjas Drošības policijā

Bez šīs iestādes vadītāja Jāņa Reinika atļaujas lidosta nedrīkst savu galveno drošībnieku ne pieņemt amatā, ne arī atlaist.

Prasību saņemt Drošības policijas akceptu Lazdiņa pieņemšanai darbā vai atlaišanai, pamatojoties uz Eiropas civilās aviācijas regulām, pirms diviem gadiem noteica valdība.

Kristīne Apse-Krūmiņa, Drošības policijas pārstāve: «Kas attiecas uz Lazdiņa kunga ieņemamo amatu, par viņa atstāšanu amatā vai atcelšanu no amata, ar šādu formulējumu neviens Drošības policijā nav vērsies. Ja šāds jautājums tiks uzdots, mēs to varētu izvērtēt un sniegt atbildi.»

Tomēr Ronis esot vairākkārt neformāli vērsies pie Reinika ar lūgumu ļaut Lazdiņam savas spējas izmēģināt citur. Ģenerālis esot iebildis, jo ministrs nav varējis paskaidrot, kādu likuma pantu Lazdiņš ir pārkāpis. Kamēr nebūs pierādījumu drošībnieka pārkāpumiem, atlaist Lazdiņu neesot pamata.

* Kas ir Raimonds Lazdiņš - informācijas vācējs

Viņš ir bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks iekšlietu jautājumos. Lazdiņš zināms kā bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu «tēvs». 2007.gadā Saeima pieņēma grozījumus drošības iestāžu likumā, kas paredzēja politizēt drošības struktūras, aizstājot atbildīgos amatos esošos profesionāļus ar politiķiem.

Toreiz asu kritiku likumu grozījumiem veltīja atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, turklāt arī NATO partneri izteica bažas par grozījumu ietekmi uz Latvijas spējām glabāt NATO slepeno informāciju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atteicās parakstīt Saeimas pieņemtos grozījumus, rosinot referendumu. Saeimas partijas, kas atbalstīja drošības iestāžu politizēšanu: ZZS, TP, LPP/LC un TB/LNNK.

Jau rakstījām, ka neoficiāli Lazdiņa darbība, pirms viņš parādījās premjera Kalvīša tuvumā, tikusi saistīta arī ar kādu ietekmīgu advokātu biroju, kur viņa uzdevums esot bijis informācijas vākšana un «lietu sarunāšana». No juristu aprindām zināms, ka Lazdiņa «pseidonīms» šajā darbības posmā bijis «putekļusūcējs», proti, viņš vācis visu iespējamo informāciju, bet ar tās šķirošanu nodarbojušies citi.

Lazdiņam atrašanās lidostas drošības šefa amatā ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas drošības dienesta resursus, ja gribētu, varētu izmantot arī informācijas vākšanai. Ar Lazdiņu pagātnē saistītas amatpersonas savulaik neoficiāli stāstījušas, ka viņš mēdz vākt informāciju arī par saviem tābrīža darba devējiem. Luhse, visticamāk, par Lazdiņa reputāciju bija informēts.