Aivars Lembergs kopā ar Andri Šķēli ir nodarījuši valstij vislielāko ļaunumu politiski ētiskā ziņā, uzskata ekspolitiķis Jānis Krūmiņš.
Lembergs un Šķēle nodarījuši valstij ļaunumu politiski ētiskā ziņā (169)
«Man nav pierādījumu, ka Lembergs ir zadzis vai nodarbojies ar kādām citām nelikumībām, bet parasti nav dūmu bez uguns,» saka Krūmiņš. Lembergam, pēc Krūmiņa domām, vajadzēja paiet malā Latvijas politikā.
«Atceros, kā mēs ar ceļu būves firmas »A.B.C.« vadītāju Valdi Lejnieku pirms gadiem astoņiem bijām Kannās, sēdējām, kājas iemērkuši Vidusjūrā, ēdām austeres, dzērām vīnu un spriedām: »Nu vai tas Lembergs nav dumjš, viņš varētu sēdēt tāpat kā mēs, nevis turpināt ņemties«. Un tieši tobrīd man atnāca īsziņa, ka Lembergs ir arestēts. Es piekrītu, ka cilvēkam ir jābūt »iekšējai atsperei«, bet Lembergam ir nenormāli liela,» pastāstīja Krūmiņš.
Ekspolitiķis uzskata, ka Lembergs ir ļoti talantīgs, enerģisks politiķis, tajā pašā laikā viņš esot izdarījis daudz slikta, «par lētu naudu pērkot mūsu politiķus un lēmumus, bremzējot Rīgas ostas attīstību». «Neapšaubāmi, Ventspils ir sakopta, tas ir forši, bet kopumā, pēc manām domām, Lembergs kopā ar Andri Šķēli ir nodarījuši valstij vislielāko ļaunumu politiski ētiskā ziņā. Tur nu nekā nevar darīt,» norāda Krūmiņš.
Lembergam, tāpat kā Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, esot mērogs, vīzija. «Žēl, ka tā vīzija nav vērsta tikai uz valsti, bet arī uz sevi, vai tikai uz sevi. Domāju, ka vismaz savas darbības sākumā viņi gribēja izdarīt kaut ko labu valstij, bet latviešiem raksturīgais kalpu un nabadzības gēns arī viņus droši vien salauza,» uzskata Krūmiņš.
Pēc Krūmiņa domām, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) šķiršanās no Ventspils mēra jau ir mazliet nokavēta. ZZS vajadzēja pateikt Lembergam paldies par to, ko viņš ir izdarījis, vajadzēja pateikt «fui» par to, ko viņš ir sliktu sastrādājis.
Bijušais politiķis uzskata, ka partija «Vienotība» drīz pazudīs pa «Latvijas ceļa» un Tautas partijas «iestaigātu taku». Iespējams, «Vienotība», tāpat kā savulaik Aināra Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija, varētu ar kādu apvienoties, pārveidoties, bet nekāda vienotība «nespīdot». «Māls, no kura mīca šo partiju, nav tik kvalitatīvs, lai tur kas ļoti labs iznāktu, un tā augstprātība un arī profesionālā mazspēja vienkārši neļaus izveidot stabilu, ilgspējīgu partiju. Droši vien viņi vēlreiz mēģinās sevi pārsaukt, hamelionizēties, bet reāli es neredzu gaismu tuneļa galā. Ja tā parādīsies, visdrīzāk tā būs lokomotīve - kāda jauna partija,» saka Krūmiņš.
Savukārt partija «Saskaņas centrs», pēc Krūmiņa domām, izskatās un uzvedas vairāk vai mazāk profesionāli. Krūmiņš uzskata, ka Nils Ušakovs (SC) esot vienīgais Rīgas mērs, kurš izceļas uz latviešu «bāleliņu» pelēkā fona.
«Ušakovs var patikt vai nepatikt, bet viņš ir politiķis, kas zina, ko grib sasniegt. Viņš blogā un tviterī stāsta par saviem darbiem un iecerēm vēlētājiem, taisa sev PR, kas politiķim ir jādara. Rīgas pensionāriem un skolēniem ir vienalga, vai tas ir vai nav SC populisms, bet viņi brauc Rīgas sabiedriskajā transportā par brīvu. Tādējādi Ušakovs uzpērk vēlētājus. Ja SC noturēs savas pretrunas partijas iekšienē, viņi sasniegs vēlēšanās arvien labākus rezultātus, turklāt ne tikai pateicoties savai mērķtiecīgai darbībai, bet arī tāpēc, ka viņi izceļas uz pārējo partiju pelēcīgā fona,» uzskata Krūmiņš.
Savukārt Saeimas SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, pēc Krūmiņa teiktā, lielā mērā ir «sista kārts». Krūmiņš SC nākotni redz, piemēram, Saeimas deputātos Andrejā Elksniņā, Ivarā Zariņā, kuri ir latvieši, jauni, enerģiski cilvēki, kas grib kaut ko izdarīt. «Urbanovičs, diplomātiski runājot, ir vienkārši noguris un no viņa Saeimā un partijā arī ir noguruši,» saka Krūmiņš.
Nacionālajā apvienībā ir ienākusi jauna paaudze, «tēvzemieši» ir pagājuši maliņā, norāda Krūmiņš. Pazīmes rādot, ka arī viņi neesot bez grēka, par ko liecinot draudzība ar čečenu uzņēmējiem, vēlme ielikt amatos savējos. «Es būtu priecīgs, ja kļūdītos, bet domāju, ka tautai ir jāizslimo šī bērnišķīgā nacionālisma slimība. Liekas, to saprot arī SC, kurš nemēģina gāzt labējo valdību, lai tauta iegūtu imunitāti pret tās darbošanos,» uzskata Krūmiņš.