Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/10283739t1hb581.jpg)
Alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji ir satraukušies, jo pēc viņu aprēķiniem nelegālā alkohola apgrozījums veido 32%. Protams, aprēķina veicēju intereses tendētas tikai uz peļņas palielināšanu, taču sabiedrības interesēs daudz svētīgāka ir alkohola izplatības un reklāmas ierobežošana, it sevišķi, ja mērķauditorija ir jaunieši vai kāds Saeimas deputāts.
Legālā alkohola patēriņš sarucis. Vai tas ir slikti?
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas 2011.gada ziņojumu pasaulē nelegālais alkohols veido vairāk nekā 28% no kopējās alkohola aprites. Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes loceklis Valters Kaže norāda: lai arī krīzes laikā no 2007. līdz 2010.gadam legālā alkohola tirgus ir sarucis par 38%, pētījumi liecina, ka alkohola patēriņš sabiedrībā nav samazinājies.
Viņaprāt, tas vedina domāt, ka liela daļa sabiedrības legālā alkohola vietā iegādājas nelegālu.
Nav iemesla apšaubīt alkohola ražotāju un izplatītāju asociācijas pausto, tomēr nevar ignorēt apstākli, ka Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija pārstāv tikai tirdzniecības intereses. Savukārt sabiedrības interesēs svarīgāk par nodokļu ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības ir iedzīvotāju veselība. Un alkohols noteikti nav veselību uzlabojošs.
Veselības ministrijas statistika liecina, ka Latvijā mirstība no saslimšanām, kas tieši saistīta ar alkohola lietošanu, piemēram, alkohola atkarība vai aknu ciroze, ir palielinājusies. Latvijā 2010.gadā uz 100 000 iedzīvotāju reģistrēti 37 šādi gadījumi, bet 2009.gadā - 34. Nāves gadījumi ir redzamākais apskets alkoholismam. Mazāk zināmi un pamanāmi ir alkoholisma izrausīta agresija, tai skaitā ģimenēs un pret bērniem.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) norāda, ka alkohols ir trešais svarīgākais veselības riska faktors Eiropas Savienībā (ES) starp 26 veselības riskiem.
Austrumeiropā vairāk nekā viena nāve no desmit nāves gadījumiem ir saistīta ar alkohola lietošanu
Latvijas alkohola ražotāju un izplatītāji, atsaucoties uz pašu veikto pētījumu, stāsta, ka 18% sabiedrības atbalsta bezakcīzes alkohola lietošanu, turklāt 55% respondentu, kas iegādājušies nelegālo alkoholu un secinājuši, ka tas nav kvalitatīvs, šo alkoholu tomēr izdzēruši.
Protams, ka neviens nelegālā alkohola pircējs par nekvalitatīvu preci nav ziņojis ne Patērētāju tiesību aizsardzības centram, ne policijai.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Aleksandrs Čapulis informē, ka pērn pirmajos deviņos mēnešos kopumā Valsts policija konfiscējusi aptuveni 45 000 litru nelegālā alkohola. Savukārt šā gada pirmajos deviņos mēnešos izņemti aptuveni 82 000 litru nelegālā alkohola.
Čapulis arī atgādināja, ka par nelegālā alkohola iegādi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo sodu (tikai) līdz 100 latiem. Lai arī nelegālā alkohola daudzums ir pieaudzis, sabiedrībā joprojām ir liels pieprasījums pēc nelegālā alkohola.
Šī gada augustā, gandrīz divu mēnešu laikā pēc policijas interaktīvās «točku» kartes ieviešanas (http://www.ic.iem.gov.lv/gis2/), iedzīvotāji tajā bija izdarījuši 1007 atzīmes par dažādām nelegālo akcizēto preču tirdzniecības vietām. Policija novērtē iedzīvotāju aktivitāti un atzīst, ka informācija ir vērtīga, aicināja ikvienu turpināt veiksmīgo sadarbību.
Visvairāk atzīmes vasaras divu mēnešu laikā bija izdarītas Rīgas reģionā - 606, savukārt no pārējiem reģioniem visaktīvākie bijuši Latgales un Zemgales iedzīvotāji, attiecīgi veicot 122 un 110 atzīmes. Kurzemē un Vidzemē cilvēki informāciju par nelegālām akcizēto preču tirdzniecības vietām snieguši 89 un 80 reizes, pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Lita Juberte.
Policija gan norāda, ka šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās. Tāpat policija atzīmē, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau strādājusi vairākkārt un tās bijušas zināmas, taču vērtīga ir iedzīvotāju sniegtā detalizētā informācija par konkrēto vietu darbību.
Policija uzskata - darbs bijis efektīvs
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos policijas paveiktais darbs cīņā ar nelegālo akcizēto preču apriti bijis ļoti apjomīgs un rezultatīvs - lielākā daļa rādītāju, salīdzinot ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā, ievērojami pieauguši. Kopumā līdz 31.jūlijam policija nelegālo akcīzes preču aprites apkarošanas jomā veikusi 2317 reidus, noformēti 2238 administratīvā pārkāpuma protokoli.
Administratīvo lietvedību izmeklēšanas gaitā izņemtā alkohola tilpums pieaudzis no 8433 uz 11 363 litriem, savukārtnelegālo naftas produktu tilpums audzis gandrīz divreiz - pērn policijas darbinieki bija atsavinājuši 84 699 litrus, šogad jau 152 489 litrus. Savukārt nelegālo cigarešu ziņā vērojama līdzīga aina kā pērn - gada septiņos mēnešos atsavināts nedaudz vairāk nekā 1,64 miljoni cigarešu.
Nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā 2012.gadā sākti 377 kriminālprocesi, kas ir par 20 vairāk nekā pērn. Arī kriminālprocesu izmeklēšanā atsavināto nelegālo akcizēto preču ziņā vērojamas pozitīvas tendences. Atsavināto cigarešu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes - no 5,53 miljoniem uz 12 miljoniem cigarešu. Arī alkohola daudzums ir palielinājies - pērn tika atsavināti 28 679 litri, šogad jau 49 623 litri. Citādi ir ar kriminālprocesos izņemto naftas produktu daudzumu - tas ir mazinājies no 191 548 litriem uz 70 674 litriem.
Publikācijā izmantoti LETA, BNS, TVNET materiāli.