/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Koalīcijas partiju frakciju vadītāji trešdien, 10.septembrī, varētu panākt galīgo vienošanos par 30 000 parakstu slieksni referendumu rosināšanai saistībā ar tautas nobalsošanas rosinātāju pienākumiem pārejas periodā līdz 2015.gadam.
Valdība varētu atbalstīt 30 000 vēlētāju slieksni pilsoņu iniciatīvai (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pēc būtības koalīcija ir vienojusies, lai gan vēl jāatrisina vairāki tehniski aspekti. Bet es domāju, ka trešdien frakciju vadītāju tikšanās laikā varētu pieņemt galīgo lēmumu un [šo jautājumu] virzīt uz priekšu,» šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem skaidroja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Šāds parakstu skaits būtu trīs reizes lielāks nekā pašlaik, kad pirmajā parakstu vākšanas kārtā par likumprojektu jāsavāc 10 000 vēlētāju parakstu, lai to iesniegtu Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Iepriekš, atdodot atpakaļ Saeimai likumprojektu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, prezidents gan bija paudis vēlmi pirmajā parakstu kārtā saglabāt 50 tūkstošus vēlētāju parakstu, par ko iepriekš bija vienojusies koalīcija. Opozīcija gan to uzskatīja par pārāk lielu skaitu, un arī Nacionālā apvienība (NA) pēc tam iestājās par mazāku skaitu.
Pastars pastāstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta 30 tūkstošu parakstu sliekšņa noteikšanu vismaz pāris gadu.
«Atbalstām 30 tūkstošus pirmajā parakstu vākšanas posmā vismaz pārejas posmā līdz 2015.gadam, ja tā ir kompromisa cena, lai likumprojekts izkustētos no Saeimas Juridiskās komisijas. Galvenais, lai tie būtu vairāk par desmit tūkstošiem parakstu,» sacīja padomnieks.
Šādu skaitu konceptuāli atbalstījusi arī koalīcija, un jau trešdien frakciju vadītāju tikšanās laikā par šo jautājumu varētu pieņemt galīgo lēmumu, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš.
«Es, protams, nevaru paust simtprocentīgu pārliecību, prezidentam ir Satversmē noteiktās tiesības, bet mēs esam veikuši konsultācijas un zināmi pozitīvi signāli šajā virzienā ir,» pagaidām vēl piesardzīgi sacīja Bērziņš.
Ar priekšlikumu par 30 tūkstošu lielu parakstu slieksni klajā nākusi NA, savukārt no 2015. gada spēkā būtu jau koalīcijā atbalstu guvušais priekšlikums – nepieciešama viena desmitā daļa vēlētāju parakstu.
Diskusijas par parakstu sliekšņa paaugstināšanu sākās pēc divvalodības referenduma, kad izskanēja, ka šis skaits tomēr ir pārāk mazs. Likumprojekts arī satur aģitācijas regulējumu tautas nobalsošanas laikā.
Patlaban pēc desmit tūkstošu vēlētāju parakstīta likumprojekta Centrālajā vēlēšanu komisijai jālemj par otrās parakstu vākšanas kārtas uzsākšanu. Ja par iniciatīvu tad parakstās desmitā daļa vēlētāju, tā nonāk Saeimā. Un, ja parlaments to noraida vai groza, notiek tautas nobalsošana.
Lai krievu valodai Latvijā piešķirtu oficiālu valsts valodas statusu, notika referendums, taču vēlētāju vairākums to noraidīja un tikai neliela daļa balsoja par.