AKKA/LAA nemaksā autoratlīdzību čeham par šeit izmantotiem darbiem (50)

TV maksā AKKA/LAA, mūziķis naudu nesaņem

Tā sarakstē ar čehu komponistu Pāvelu Hrubešu atklājies – lai gan viņa ieraksti pēdējo sešu gadu laikā salīdzinoši bieži izmantoti dažādos raidījumos, televīzija par to sīki atskaitījusies un maksājusi autortiesību aizsardzības organizācijai AKKA/LAA, mūziķis atlīdzību tā arī nav saņēmis.

Autortiesību aizstāvji savu vainu nesaskata un situāciju skaidro ar paša autora nolaidību. Proti, viņa vārds un darbi neesot bijuši vajadzīgajā starptautiskajā reģistrā, tādēļ atlīdzības arī nav izmaksātas.

«Par to man arī bija diezgan liels izbrīns, jo, paskatoties mūsu fonotēkā esošajos kompaktdiskos, ir jau 2006.gadā uzrādīts, ka visi šie diski ir izdoti tikai un vienīgi caur čehu autortiesību apvienību OSA. Un te arī rakstīts, ka tā reprezentē šīs tiesības visās valstīs,» norāda LTV Fonotēkas vadītāja Ināra Vītola.

Vaino čehu kolēģus

Latvijas autortiesību sargu vienīgā atbilde uz to ir, ka, iespējams, honorāra nenonākšana līdz autoram varētu būt arī čehu kolēģu vaina. Proti, nereti resursu trūkuma dēļ visi darbi starptautiskajā datu bāzē tiešām netiekot ierakstīti. Latvijā gan šādas nepilnības neesot un visi dati par autoriem un viņu radīto esot atrodami arī starptautiski.

Komponists Hrubešs e-pasta sarakstē atzīst – brīdī, kad viņš sācis taujāt par neizmaksātajiem honorāriem, iesniedzis sūdzību un nosūtījis televīzijas apkopotos datus, daļa summas tomēr saņemta.

«Man vienkārši ir tāds tīri cilvēcisks jautājums un tīri cilvēciskas pārdomas par to, vai AKKA/LAA gadījumā nemaksā mūsu komponistiem Paulam, Kalniņam, Liepiņam. Un pārējie šo naudu saņem tikai tad, kad par to, kāds sāk interesēties. Tad, kad paprasa, tad arī nauda tiek pārskaitīta,» min Vītola.

Likums neuzliek pienākumu meklēt autoru

Advokāti atzīst, ka pēc likuma prasīt, lai autortiesību aizstāvji meklētu mākslinieku ārpus starptautiskajiem reģistriem, tiešām nevar. «Šajā gadījumā, protams, likums neaizliedz arī šai organizācijai darboties aktīvi un pašai autorus meklēt. Bet likums arī neuzliek tādu pienākumu,» norāda «Sorainen» advokāte Ieva Andersone.

Atrast autora kontaktus gan nav nekādu grūtību arī bez jebkādām datu bāzēm. «De facto» pārliecinājās, ka to dažu sekunžu laikā var izdarīt, ierakstot komponista vārdu interneta meklētājā. Tomēr Latvijas autortiesību aizstāvji spītīgi paliek pie sava – šādas darbības neesot viņu pienākums.

«Tas informācijas apjoms ir gigantisks. Iedomājieties, vairāk nekā 40 radiostacijas, viņi visi iesniedz šīs atskaites, tur ir tūkstošiem darbu. Tur var beigās apstrādāt miljonu darbu, ja ir liels sastrēgums. Tāpēc individuāli kādu autoru meklēt, protams, ka nē,» uzsver AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

Interesanti, ka pēc likuma raidorganizācija maksāt tieši autoram, apejot AKKA/LAA, piemēram, šajā gadījumā, kad tiek izmantoti skaņdarbu ieraksti, nemaz nedrīkst. Bet, ja konkrētais darbs tā arī netiek reģistrēts trīs gadu laikā, atlīdzība par to tiek iemesta kopējā katlā un sadalīta starp reģistrētajiem autoriem. Šādiem «neatklātajiem» ārvalstu mūziķiem neizmaksāto honorāru summa, piemēram, 2009.gadā sasniegusi 12 tūkstošus latu. Tā gan esot tikai neliela daļa no kopējās ārvalstu autoriem izmaksātās atlīdzības, kas bijusi vairāk nekā 770 tūkstoši. Tāpat noteikto trīs gadu laikā daļa autoru vēl tiekot noskaidroti, kā tas sanācis arī gadījumā ar Hrubeša darbiem. Tomēr autoratlīdzību komponists joprojām nesaņems par visiem darbiem, kas uzrādīti atskaitēs. Piemēram, skaņdarbs «Orbital Motion» vēl arvien neesot reģistrēts starptautiskajās datu bāzēs, tāpēc autoratlīdzību par to mūziķim joprojām neredzēt kā savas ausis.