CVK rēķinās ar tiesu darbiem par Pilsonības likuma grozījumiem (6)

CVK ir lūgusi papildu atzinumus, vai vēlētāju iniciatīva par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem Latvijā, ja viņi nebūs pauduši pretēju vēlmi, ir virzāma tālāk un šāds jautājums vispār var tikt nodots tautas nobalsošanai.

Cimdars atzina, ka komisija vienmēr rēķinās ar to, ka tās lēmumi var tikt apstrīdēti.

«Šāda iespēja ir viena no svarīgākajām demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām. Likumprojekta iesniedzējiem, līdzīgi kā tas ir deputātu kandidātiem vēlēšanu laikā, jābūt iespējai aizstāvēt savas intereses tiesā,» atbildēja Cimdars.

Pilsonības likuma grozījumu iesniedzēji jau ir paziņojuši, ka atteikuma gadījumā viņi vērsīsies tiesā, pamatojot, ka savācot desmit tūkstošus parakstu par kādu iniciatīvu, tā ir nododama otrai parakstu vākšanas kārtai, kā tas vienmēr ir bijis līdz šim.

Iepriekš arī politikas vērotāja Iveta Kažoka atzina, ka šoreiz CVK rīkojas netipiski, jo dara ko tādu, ko iepriekš iestāde nedarīja, bet izskaidrojuma, kāpēc tā, nav. «Starp iepriekšējo iniciatīvu un šo iniciatīvu likumos nekas nav mainījies,» norādīja Kažoka.

Cimdars nepiekrīt šādam viedoklim. Atzinumi ekspertiem papildus pieprasīti, jo komisijas locekļiem radušās šaubas par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pilnīgu izstrādātību, kā to nosaka Satversme.

«Atzinumus iestādēm un ekspertiem par likumprojektu »Grozījumi Pilsonības likumā« esam pieprasījuši, jo, iepazīstoties ar likumprojekta tekstu, Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas par likumprojekta »pilnīgu izstrādātību«. Savukārt neviens līdz šim Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtais vēlētāju parakstītais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts, arī pagājušajā gadā iesniegtie grozījumi Satversmē, šādas šaubas neradīja. Līdz ar to uzskatu, ka Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas atbilstoši situācijai, nevis maina iepriekš noteikto likumprojektu izvērtēšanas praksi,» komentēja Cimdars.

Pērn Latvijā notika referendums par oficiālu divvalodību, lai gan pēc tam izskanēja viedoklis, ka grūti iedomāties, kā likums par divvalodību, ja tautas nobalsošanā tiktu atbalstīts, varētu stāties spēkā īsā laika posmā.

Pilnīgu likumprojekta izstrādātību paredz Satversme. Tās 78.punkts noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Latvijā ir apmēram 312 tūkstoši nepilsoņu. Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemti 139 300 personu, pērn naturalizējās 2467 personas, bet šā gada pirmajos astoņos mēnešos ‒ 1627 personas.

Pašlaik CVK rīcībā esošajos Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas atzinumos pausts viedoklis, ka likumprojekts «Grozījumi Pilsonības likumā», visticamāk, nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē.

«Lai pieņemtu tiesiski pamatotu un argumentētu lēmumu,» CVK atzinumus par likumprojektu ir lūgusi arī Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tiesībsarga birojam, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim. Atzinumi jāiesniedz līdz 12.oktobrim.

Lēmumu, vai par pilsonības likuma grozījumiem, par kuriem parakstus savākusi kustība «Par vienlīdzīgām tiesībām», ir rīkojama parakstu vākšanas otrā kārta, CVK pieņems balsojot.