/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Skatītājiem par Latvijas Televīzijas galveno vakara ziņu raidījumu «Panorāma» ir priekšstats, ka tā ir valsts televīzija un jāskatās, lai uzzinātu, ko izlems valdība, piektdien pirmajā diskusijā par sabiedriskā medija nākotni sacīja mediju pētnieks Jānis Juzefovičs.
Mediju pētnieks: skatītājiem par «Panorāmu» priekšstats kā par valdības televīziju (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Juzefovičs uzsvēra, ka bez sabiedrības pieprasījuma nav iespējams izveidot sabiedrisko mediju sistēmu Latvijā, tāpēc ir vērts analizēt auditorijas uzvedību.
Diskusiju sēriju par sabiedrisko mediju nākotnē sākusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un piektdien to apmeklē arī abu sabiedrisko mediju raidorganizāciju vadība – Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots un Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, kā arī mediju ziņu dienestu vadītāji un žurnālisti, novēroja ziņu aģentūra BNS.
Pētnieka uzmanības centrā bija tradīcijām bagātais LTV ziņu raidījums «Panorāma», kurš pirms daudziem gadiem bija ikvakara rituāls daudzās mājās, bet pašlaik auditorijas lielums no 300 tūkstošiem skatītāju ir sarucis līdz 113 tūkstošiem. Juzefovičs pētījis auditorijas paradumus ziņu programmu skatīšanā.
«Lielā mērā »Panorāma« cieš no tā, ka cilvēkiem ir krītoša interese par politiskajām ziņām.
Statistika rāda ārkārtīgi lielu neuzticību politiķiem. Auditorijas acīs dominē priekšstats par Latvijas Televīziju kā valsts televīziju. Skatītāji saka «pilns ar politiķiem». Politiskās sejas nav tikai ziņu raidījumos, bet arī citā saturā, kas rada priekšstatu, ka tā ir valsts televīzija,» paskaidroja Juzefovičs.
Daudziem esot tāds priekšstats, lai gan viņi «Panorāmu» nemaz neskatās, bet arī tas ietekmē skatītāju skaitu, norādīja pētījuma veicējs.
«Panorāmai» ir arī asa konkurence, jo komerctelevīzijas paplašinās, tostarp darbojas jomā, kuru uzskata par sabiedriskā medija prioritāti. «Panorāma» cieš arī no kopējās programmas nepievilcības, jo nav produktu pārējā programmā, lai palielinātu skatītāju skaitu arī ziņu raidījumam, piemēram, kā tas ir TV3 ar nacionālo seriālu «Ugunsgrēks». Būtisks ir secinājums, ka ziņu auditorijā kopumā neveidojas ataudze, maz nāk klāt gados jaunāki skatītāji un LTV gadījumā runa ir arī par 30 un 40 gadu veciem skatītājiem.
«Es drīzāk atbalstītu jauna produkta radīšanu, nevis reformēšanu,» pavēstīja pētnieks.
Pēc viņa vārdiem, viss atkarīgs no mērķiem un nosacījuma. «»Panorāma« ir laba, ja domājam par lojālajām auditorijām. Jautājums, vai nosacījums ir tāds, ka tam jābūt vakara ziņu raidījumam, kam jāpulcē vislielākā auditorija, tad »Panorāma« neiekļaujas šajā koncepcijā, jo apkalpo vairāk nišas auditorijas. Bet, ja LTV mērķis ir citāds, tad ar to ir viss kārtībā,» komentēja Juzefovičs.
LTV Ziņu dienesta Dzintris Kolāts atzina, ka vēsturiskā aina iezīmēta pareizi, lai gan «radoši cilvēki to uztver personiski».
«Ziņu raidījumu reitingi uzlabojas, nevar teikt, ka ir pilnīgs regress. Pieņemu zināšanai, bet mēs strādājam ar formām, ko finanses atļauj. Mums ir diskusijas par to, cik daudz politikas likt ziņās,» sacīja Kolāts.
Pēc LTV ģenerāldirektora Edgara Kota paustā, daudzus tas aizkaitina, bet runa ir arī par naudu un investīcijām saturā. «Problēma, ka sabiedriskais medijs ar zaudējumiem nedrīkst strādāt un ir jāstrādā ar tādiem līdzekļiem, kādi ir,» teica Kots.
«Panorāmas» žurnālists Arnis Krauze diskusijas laikā uzsvēra, ka svarīgos gadījumos auditorija tomēr skatās Latvijas Televīziju, piemēram, vēlēšanu laikā un banku krīzes gadījumos. Viņš arī norādīja, ka nākotnē nevar paļauties uz «TNS» datiem, jo sižetus un «Panorāmu» skatās arī internetā.
Jau ziņots, ka jauna sabiedriska medija koncepcijas detalizētai izpētei ir atvēlēti 80 tūkstoši latu un izpēte jāpaveic līdz gada beigām.
Koncepcija ietver trīs sabiedriskā medija darbības variantus – pilnīga Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas konverģence, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs; mediju daļēja konverģence, saglabājot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas institucionālo patstāvību, bet abi mediji realizē kopprojektus; jauna vienota sabiedriska medija izveide ar vienotu vadību un pārvaldību, kurā saturu iepērk galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, bet sabiedriskā medija resursus izmanto tikai ziņu sagatavošanā.
Diskusiju sēriju rīko NEPLP sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un «Sorosa fondu – Latvija». Nākamā diskusija būs par kultūras raidījumiem sabiedriskajā medijā, informatīvi dokumentālajiem raidījumiem, saturu bērniem, izglītību, sportu un izklaidi.