Protestētāji musulmaņu pasaulē vēršas pret Franciju (95)

Skandējot «Nāvi Francijai! Nāvi Amerikai!», Kabulā sapulcējušies simtiem demonstrantu, kurus saniknojusi ASV tapusī antiislāmiskā filma «Innocence of Muslims» («Musulmaņu nevainība») un franču žurnālā trešdien publicētās karikatūras, no kurām divās pravietis Muhameds attēlots kails.

Savukārt Teherānā pie Francijas vēstniecības protestēja aptuveni 100 cilvēku. Tikmēr Islamabadā starp vairākiem tūkstošiem demonstrantu un policiju izcēlušās sadursmes.

Daļa no demonstrantiem nesa plakātus ar Pakistānā aizliegto islāmistu ekstrēmistu organizāciju - «Jamaat-ud-Dawa», «Jamaat-e-Islami» un «Sipah-e-Sahaba» - simboliem un bija bruņojušies ar koka nūjām.

Policija, lai izklīdinātu pūli, kas centās izlauzties līdz Pakistānas galvaspilsētas diplomātiskajam kvartālam, bija spiesta pielietot asaru gāzi.

Pēc tam, kad daļa protestētāju izlauzās caur policijas izveidoto kravas konteineru barikādei, kas aizsprostoja ielu uz vēstniecību kvartālu, valdība ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību aizsardzībai izsaukusi armiju.

Gaisā tikuši raidīti arī brīdinājuma šāvieni, izmantojot kaujas munīciju. Lai gan sākotnēji šāvieni demonstrantus atbaidīja, vēlāk viņi atgriezās un sāka policistus apmētāt ar akmeņiem.

Pūlis, kurā sākotnēji bija aptuveni 1000 cilvēku, bet kas vēlāk pieauga līdz 5000, uzbrucis arī pieczvaigžņu viesnīcai «Serena», kuru iecienījuši rietumvalstu pilsoņi.

Sadursmēs ievainoti vismaz 44 policisti un četras civilpersonas. Demonstrācijas notiek arī Lahorā un citās Pakistānas pilsētās. Tikmēr Francijā policija ceturtdien paziņojusi, ka aizliegusi sestdien plānoto demonstrāciju pie Parīzes lielākās mošejas.

Pēc vardarbīgajām demonstrācijām, kas pagājušajā nedēļas nogalē notika pie ASV vēstniecības Parīzē, Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka noraidīs visus lūgumus atļaut protestēt pret ASV tapušo antiislāmisko filmu.

Francijas musulmaņu kopienas līderi paziņojuši, ka piektdien mošejās visā valstī ticīgie tiks lūgti saglabāt mieru, bet vienlaikus viņi arī nosodījuši «Charlie Hebdo» publicētās karikatūras.

Francijas premjerministrs Žans Marks Ero trešdien norādīja, ka ikviens, kuru aizskārušas šīs karikatūras, var ar savām pretenzijām vērsties tiesā, bet vienlaikus uzsvēra, ka Francijā pastāv vārda brīvības tradīcija un izpausmes brīvība šajā valstī tiek garantēta, ieskaitot brīvību kariķēt.

«Charlie Hebdo» redaktors Stefans Šarbonjē savukārt izteicies, ka tie, kurus karikatūras sadusmojušas, ir «smieklīgi klauni», un pārmeta valdībai viņu atbalstīšanu, kritizējot žurnālu par provokatīvu rīcību.

Pieļaujot iespēju, ka piektdien pēc musulmaņu lūgšanām varētu sākties protesti pret Francijas institūcijām, Parīze paziņojusi, ka aptuveni 20 valstīs tiks slēgtas Francijas vēstniecības, konsulāti, kultūras centri un starptautiskās franču skolas.

Tikmēr Pakistāna piektdienu pasludinājusi par oficiālu brīvdienu, lai paustu «mīlestību pret pravieti». Vienlaikus varasiestādes aicinājušas pilsoņus saglabāt mieru, jo vardarbība nodarītu kaitējumu pašu valstij.

Nerimstas arī ažiotāža, ko izraisījusi ASV tapusī antiislāmiskā filma, kurā izsmiets pravietis Muhameds un skartas pedofilijas un homoseksualitātes tēmas. Pravietis attēlots guļam ar sievietēm, viņš izsakās par bērnu slepkavošanu un ēzeli dēvē par «musulmaņu pirmo dzīvnieku».

Kā jau ziņots, protesti pret ASV tapušo filmu sākās 11.septembrī Ēģiptē un Lībijā, kur bruņotu demonstrantu pūlis iebruka ASV konsulātā Bengāzī, nogalinot Savienoto Valstu vēstnieku un vēl trīs ASV diplomātus.

Kopumā protesti pret šo filmu notikuši vismaz 20 valstīs, un ar tiem saistītajā vardarbībā gājuši bojā jau vairāk nekā 30 cilvēki.

Par filmas producentu uzdevies Losandželosā dzīvojošais 55 gadus vecais ēģiptiešu kopts Nakula Basilijs Nakula.

Vairāki filmas aktieri paziņojuši, ka maldināti par tās saturu un nav zinājuši, ka filma ir par pravieti Muhamedu, jo sākotnējā ierakstā viņa vārds neesot minēts. Vēlāk filma dublēta atkārtoti un ierunātais teksts radikāli mainīts, padarot to par antiislāmisku filmu.

Trešdien protesti pret šo filmu turpinājās vairākās valstīs, tostarp Pakistānā, Afganistānā, Libānā un Šrilankā. Libānas ietekmīgās šiītu musulmaņu kustības «Hizbollah» līderis Hasans Nasralla svētdien aicināja libāniešus protestēt pret ASV tapušo filmu visu nedēļu.

Vašingtona tikmēr ķērusies pie drošības pasākumu pastiprināšanas. Valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņojusi, ka Savienotās Valstis spers agresīvus soļus, lai pasargātu savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.

ASV vēstniecība Džakartā jau informējusi, ka visas Savienoto Valstu misijas Indonēzijā piektdien būs slēgtas, jo iespējamas plašas demonstrācijas. Tajā pašā laikā Itālijas ārlietu ministrs Džulio Terci ceturtdien paziņojis, ka to interneta vietņu slēgšana, kas kurina naidu, būtu leģitīma.

«Ir absolūti leģitīmi, ja valdība bloķē vietnes, kas satur (..) naida kurināšanu,» norādīja Terci. Pastāv ļoti šaura, taču skaidra robeža, kas atdala reliģisko brīvību un runas brīvību, un Itālijas kriminālkodekss reliģisku nomelnošanu atzīst par noziegumu.

«Itālijā pastāv tiesiskā tradīcija, kas sargā brīvdomības vērtības, taču saista tās ar cieņu pret citu brīvību piekopt ticību un tikt cienītiem savā ticībā,» uzsvēra ministrs.

Saskaņā ar Itālijas likumiem par tā dēvēto reliģisko nomelnošanu draud 1000 eiro liels naudassods vai trīs gadus ilgs cietumsods. 2006.gadā likums tika grozīts, katolicisma nomelnošanu aizstājot ar jebkuras reliģijas nomelnošanu.