Vairākas valstis rosina aizliegt antiislāmisko filmu (42)

«Ģenerālprokuratūra ir sagatavojusi pieprasījumu tiesai atzīt filmu, kas ir ievietota internetā un kas aizskar ticīgos, par ekstrēmistisku materiālu,» apliecināja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Marina Gridņeva.

Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā nemieros, ko izraisījusi skandalozās filmas fragmentu nokļūšana tīmeklī, dzīvību zaudējuši 17 cilvēki. Nogalināto vidū ir ASV vēstnieks Lībijā un trīs Savienoto Valstu konsulāta darbinieki.

Krievijas prokuratūra arī lūgusi mediju uzraudzības valsts dienestu aizliegt medijiem atstāstīt filmas saturu, sacīja Gridņeva, piebilstot, ka filma «aizskar ticīgo reliģiskās jūtas un uzkurina etnisko naidu».

Vācija sola nepieļaut filmas izrādīšanu

Vācijas iekšlietu ministrs Hans Pēters Frīdrihs apņēmies nepieļaut galēji labējās organizācijas «Pro Deutschland» ieceri izrādīt ASV tapušo filmu, kurā esot aizskarts pravietis Muhameds un kas izraisījusi plašus protestus daudzās musulmaņu valstīs.

Filmu iecerēts novembrī izrādīt vienā no Berlīnes kinoteātriem, un ministrs paziņojis, ka izmantos visus likumīgos līdzekļus, lai to nepieļautu.

«Šādas grupas un organizācijas vēlas tikai izprovocēt Vācijas musulmaņus,» paziņoja ministrs, pārmetot «Pro Deutschland» jau tā saspringtās situācijas saasināšanu.

Filmu nosodījuši arī vairāki citi ministri. Tikmēr «Pro Deutschland» vadītājs žurnālam «Der Spiegel» paziņojis, ka, viņuprāt, šis ir jautājums par mākslu un vārda brīvību.

Pret filmas demonstrēšanas aizliegumu iebilduši arī opozīcijas politiķi, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD) un «zaļos». Savukārt policija paziņojusi, ka tās rīcībā nav līdzekļu, lai nepieļautu filmas demonstrēšanu.

«Tikai ārpolitiskas laipnības izrādīšana citām valstīm nav pietiekams pamats pamattiesību ierobežošanai,» sarunā ar laikrakstu «taz» norādījis Dīters Vīfelšpics, kurš SDP atbildīgs par iekšpolitikas jautājumiem.

Viņš uzsvēris, ka runas brīvības ierobežošana var būt tikai kā galīgais līdzeklis ārkārtas situācijās. Arī «zaļo» Bundestāga frakcijas vadītājs Folkers Beks atzinis, ka neredz juridisku pamatojumu filmas aizliegumam.

Viņš norādījis, ka no redzētajiem fragmentiem var secināt, ka filma ir «bezgaumīgs idiotisms, taču tajā nav noziedzīga satura». Tikmēr Vācijas policistu arodbiedrības DPolG priekšsēdētājs Rainers Vents brīdinājis par sekām, kuras var izraisīt «Pro Deutschland» ieceres īstenošana.

«Tas var būt ļoti bīstami,» intervijā laikrakstam «Ruhr Nachrichten» atzinis Vents. «Arī Vācijā ir ļoti agresīvi islāmisti. Mums jārēķinās, ka pietiek ar mazu dzirksteli, lai vairākās vietās izraisītu eksploziju.»

Tomēr viņš piebildis, ka policija neredz nekādas iespējas filmas demonstrēšanas aizliegšanai. «Mēs esam brīva valsts ar runas brīvību,» uzsvēris policistu pārstāvis. «Kamēr filma nesatur noziedzīgus nodarījumus, to faktiski nevar apturēt.»

Savukārt kanclere Angela Merkele pirmdien izteicās, ka saskatot pietiekamu pamatu, lai atturētu «Pro Deutschland» no iecerētās filmas izrādīšanas. Viņa pieļāvusi iespēju, ka filmas demonstrēšanu varētu aizliegt, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības apdraudējumu.

Filmu nosodījis arī Vācijas katoļu baznīcas galva arhibīskaps Roberts Coličs, norādot, ka tā esot «nepieņemama un bezjēdzīga provokācija, kas apdraud kristiešu mieru visā pasaulē». «Pro Deutschland» ir pazīstama ar provokatīvām akcijām.

Pagājušajā mēnesī aptuveni 50 organizācijas aktīvistu sarīkoja demonstrācijas pie trim Berlīnes mošejām, šādi paužot savus iebildumus pret valsts «islamizāciju». Līdzīgi protesti iepriekš notika arī Ķelnē, kur galēji labējie izprovocēja radikālos islāmistus jeb tā dēvētos salafītus iesaistīties vardarbīgās sadursmēs ar policiju.

«Pro Deutschland» biedri turēja rokās plakātus ar pravieša Muhameda karikatūrām, kuru publicēšana dāņu laikrakstā «Jyllands-Posten» pirms vairākiem gadiem izraisīja vardarbīgus protestus visā musulmaņu pasaulē.

«Der Spiegel» paudis viedokli, ka pie protestētāju uzbrukuma Vācijas vēstniecībai Sudānas galvaspilsētā Hartūmā daļēji varētu būt vainojamas arī «Pro Deutschland» aktivitātes.

Žurnāls vēsta, ka vairākās pilsētās islāmistu grupas tikušās un apspriedušas Berlīnes administratīvās tiesas lēmumu atļaut izmantot pravieša karikatūras. Atbildot uz to, sudāniešu grupas nolēmušas sarīkot demonstrāciju pie Vācijas vēstniecības ēkas.

Kā jau vēstīts, protesti pret ASV tapušo filmu «Innocence of Muslims» («Musulmaņu nevainība»), kurā negatīvā gaismā attēloti musulmaņi un pravietis Muhameds, sākās pagājušajā otrdienā Ēģiptē un Lībijā, kur bruņotu demonstrantu pūlis iebruka ASV konsulātā Bengāzī, nogalinot Savienoto Valstu vēstnieku un vēl trīs ASV diplomātus.

Plašas demonstrācijas kopš tā laikā notikušas arī virknē citu islāmticīgo valstu Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā. Protestētāju izraisītās nekārtībās dzīvību kopumā zaudējuši vismaz 17 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti ievainoti.

Demonstrācijas un islāmistu sadursmes ar kārtības sargiem musulmaņu pasaulē pilnā sparā turpinās arī pirmdien.