NAP pēdējā redakcijā maz jauna; 90% satura atkārtojas (8)

Zinātnes attīstība - uz labu laimi

Par zinātnes jomu NAP ir fiksēts, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2010.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadā plānots sasniegt 1,5% no IKP. Osis atgādināja, ka NAP uzstādījums ir «Ekonomikas izrāviens», pāreja no ekonomikas uz inovāciju virzītu attīstību.

«Kā tas saistās ar zinātni? Vai 1,5% no IKP 2020.gadā zinātnei būs pietiekams ieguldījums, lai sasniegtu šo mērķi? Kaimiņvalstīs zinātnei atvēl ievērojami lielāku finansējumu, proti, Dānijā - 3% no IKP, Somijā - 3,9% no IKP, Zviedrijā - 3,6% no IKP, Austrijā - 2,75%. Nevienā ekonomiski attīstītā valstī zinātnei mazāk par 2% no IKP neatvēl, turklāt nav dzirdēts, ka kāda no šīm valstīm taisītu »ekonomisko izrāvienu«, turklāt jāņem vērā, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām inovāciju, patentu un zinātnes finansējuma ziņā,» uzsvēra Osis.

Viņam radies priekšstats, ka sasniedzamie mērķa kritēriji radušies uz labu laimi bez rūpīgas iedziļināšanās un analīzes, tādēļ tas nerada iespaidu, ka tas būtu nopietns dokuments. Osis uzskata, ka Latvijai svarīgais dokuments ir negatavs un shematisks, kas ir tikai sākumstadijā un tas būtu kvalitatīvi jāpilnveido. Viņš norādīja, ka to izstrādājuši labi izglītoti ierēdņi, kuri nav piesaistījuši ekspertus, zinātniekus, tādēļ tas ir diezgan administratīvā stilā.

«Ja NAP kvalitatīvi neuzlabos, tad no zinātnes metodoloģijas viedokļa paliksim 17.gadsimta līmenī ar empīriskām hipotēzēm un eksperimentēšanu ar diezgan nezināmiem rezultātiem un varbūtības pakāpi,» sacīja Osis, rosinot to metodiski uzlabot.

NAP nebūs likuma spēka

Latvijas Zinātnes padomi (LZP) priekšsēdētājs Andrejs Siliņš norādīja, ka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs neizprot, ka 3% no IKP netiek prasīti no valsts budžeta, bet gan ir kopējais finansējums, ko zinātnieki varētu piesaistīt arī no citiem finansējuma avotiem. Pašlaik pētniecībai un attīstībai atvēlētājos 0,6% no IKP tikai 0,12% tiek nodrošināti no valsts budžeta. Zinātnieki aicinās 2020.gadā pētniecībai un attīstībai atvēlēt 3% no IKP.

LZA prezidents Juris Ekmanis, kuram dažas reizes ir bijusi iespēja piedalīties NAP izstrādes sēdēs, skaidroja, ka NAP nebūs likuma spēka un tas galvenokārt nepieciešams iesniegšanai Eiropas Komisijai, lai atbilstoši šī plāna prioritātēm piešķirtu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu nākamajā plānošanas periodā. Pēc priekšlikumu apstiprināšanas valdībā, NAP tiks nosūtīts apspriešanai Saeimas komisijās, tad atgriezīsies valdībā, kas plānotajiem pasākumiem norādīs nepieciešamo finansējumu. Par dokumenta gala versiju vēlreiz lems Saeima.

«Šī steiga ir saistīta ar to, ka šo dokumentu vajadzēja izstrādāt jau pagājušajā gadā, taču tas ir novilcināts līdz pēdējam brīdim. Ja dokuments netiks iesniegts, tad sekas būs traģiskas un Latvijai zaudēs iespēju saņemt miljardus eiro no ES fondu finansējumu,» piebilda Ekmanis.

Nav atvēlēta vieta nacionālās identitātes izpētei

Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra, ka NAP būtu noteikti jāveic papildinājumi sadaļā «Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana», jo dokumentā nav atvēlēta vieta nacionālās identitātes izpētei - kultūras, valodas, vēstures, demogrāfijas.

«Latvijā būtu jāveicina zinātnisku pētījumu veikšana šajās jomās un Latvijas popularizēšana pasaulē, kas pašlaik gandrīz netiek veikta. Pašlaik par šiem jautājumiem kā atbildīgās institūcijas ir noteiktas pašvaldības un Kultūras ministrija, taču manuprāt šeit atbildību vajadzētu uzņemties arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo nevar būt tā, ka IZM nav atbildīga par Latvijas kultūru un izglītību nacionālās identitātes veidošanā,» uzsvēra Stradiņš.

Akadēmiķe Baiba Rivža piebilda, ka NAP nekas nav teikts par nācijas saglabāšanu, jo ir svarīgi, lai Latvijas teritorija būtu apdzīvota un būtu, kas nākotnē pilda NAP. «Ir svarīgi, lai valsts atbalstītu jauniešu studijas, lai viņi šeit paliek, mācās, lai viņiem ir darbavietas, lai tiek atbalstīti jaunie zinātnieki. Tāpat būtu svarīgi veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportspēju, tad būtu pamats prasīt Eiropas Sociālā fonda atbalstu maģistrantūras un doktorantūras stipendijām, citējamo zinātnisko žurnālu izveidi Latvijā, jo daudzām zinātņu nozarēm šādu žurnālu nav, ārvalstu mācībspēku piesaistei. Pašlaik NAP nav gandrīz neviena vārda par augstāko izglītību, pilnībā tiek ignorēti ES 2020 uzstādījums par cilvēku skaitu ar augstāko izglītību,» sacīja Rivža.

Šaubās, cik ilgi plāns būs derīgs

Akadēmiķe Tatjana Koķe piebilda, ka nekādu «ekonomisko izrāvienu» nevarēs panākt ierobežojoties šaurā teritorijā. «Vienīgais resurss, ko mēs varam eksportēt, ir cilvēka zināšanas. Milzīgu izbrīnu rada tas, ka šajā dokumentā nekas nav teikts par augstākās izglītības internacionalizāciju un eksportspēju, jo mums ir visi nosacījumi, lai to varētu īstenot, ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi. Mums būtu jānosaka tās valstis, uz kurām mēs mērķtiecīgi strādājam, reklamējam sevi, lai varētu piesaistīt studentus. Ja visu laiku tiks kultivēts viedoklis par augstskolu slēgšanu, tad par valsts attīstību nav pamata runāt,» rosināja Koķe.

Akadēmiķe Maija Kūle atzina, ka pēc NAP izlasīšanas viņa ir skeptiska un netic, ka šis plāns būs aktuāls arī pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. «Latvija jau 20 gadus meklē savu vietu un joprojām to nav atradusi. Tā ir tranzīta valsts, tā mēģina būt finanšu un kapitāla, eksporta un importa valsts un vēlas, lai no melnās naudas nokrīt 10% un vairāk procenti ar ko »pastutēt« savu budžetu.

Tās nav labas un perspektīvas lietas. Tas, ka augstākā izglītība un zinātne nav centrā, parāda, ka valsts netiek būvēta uz intelektuāli attīstītas un zināšanu sabiedrības pamata,» sacīja Kūle.

Viņa vērsa uzmanību, ka NAP nav analizēts imigrantu aspekts un kāda būs viņu ietekme valstī.

Jau ziņots, ka savus priekšlikumus par valdībā apstiprināto NAP sākotnējo redakciju var iesniegt NAP mājaslapā «http://www.nap.lv/kā-es-varu-palīdzēt». Pēc tam, kad noslēgsies sabiedriskā apspriešana, visi priekšlikumi tiks arī publicēti.