Par santīmiem deputātiem iznomā Rīgas publiskos ūdeņus (44)

Process nav sakārtots

Lai arī attīstības plāni Rīgas publisko ūdeņu izmantošanai ir grandiozi, juridiskā puse ūdeņu iznomāšanai ir nesakārtota. Un arī pēc precedenta ar ūdeņu iznomāšanu Zaržecka sievai Indrai Sproģei, juceklis normatīvos nav novērsts un arī neviens jauns ūdenstilpju nomas līgums nav parādījies.

Atšķirībā no daudzu citu valstu pilsētām, kuras aktīvi izmanto publiskos ūdeņus vides labiekārtošanai un tūristu piesaistīšanai, Rīgā tas notiek visai gausi. Likumdošana nesakārtota un iespējas – uzņēmējiem neizprotamas. «Mēs varētu teikt, ka varbūt, ja tas būtu atvērts iznomāšanai zem idejas karoga – nāciet, mēs esam atvērts realizēšanai, varbūt tad būtu citādi (..) Daudz kur mums ir jahtas, piestātnītes – tas viss ir puslegāls,» apliecina arhitekts un RTU Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras docents Agons Bērziņš.

Līgumi ir noslēgti uz 30 gadiem

Tomēr starp nenotikušajiem darījumiem ir arī trīs izņēmumi. Izrādās, ka jau 2005.gadā Rīgas dome bijušā «Turības» īpašnieka Jura Birznieka uzņēmumam iznomājusi 23 hektārus Bieķengrāvī pie Lucavsalas. Bet šī sasaukuma Rīgas dome nobalsojusi par diviem nomas līgumiem 2009.gada septembrī. Viens ir par 5 hektāru jeb 50 005 m2 iznomāšanu Ķīšezerā Rīgas domes deputāta Jāņa Zaržecka kundzei Indrai Sproģei, otrs - par 2,4 hektāru lielas platības iznomāšanu Daugavā, Āgenskalna līcī firmai «Vērpete plus», kas pastarpināti pieder Zaržecka draugam Jurijam Petuhovam un politiķim Aigaram Štokenbergam.

Visi šie līgumi ir noslēgti uz 30 gadiem. RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS), kura vadītās iestādes kompetencē ir sagatavot šāda veida jautājumus skatīšanai Rīgas domē, atklāj, ka šāds termiņš bija prasīts no uzņēmējiem saņemtajos iesniegumos.

Tieši tāda pati ir Kļaviņa atbilde « de facto» par izvēlēto nomas maksu – tik, cik nomnieks pats piedāvājis. Un nomas cenas ir patiešām zemas. Ja Bieķengrāvī par 23 hektāru nomu pielīgti aptuveni 1700 latu gadā, tad abi šīs domes slēgtie līgumi ir par krietni zemākām cenām - Āgenskalna līcis iznomāts par 54 latiem gadā. Bet piecus hektārus Ķīšezera deputāta ģimene var izmantot par 61 latu gadā. Zaržeckis gan uzsver, ka pats šajā balsojumā nav piedalījies. Viņš arī nezinot, kā tāda cena radusies. «Manā uztverē adekvāta cena būtu kaut vai viens lats, ja es apņemos pildīt pienākumus,» saka Zaržeckis.

Apiet Rīgas ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus

Deputāts no vienas puses norāda, ka noslēgtais nomas līgums nav nekāda ekstra, bet no otras puses tomēr atklāj arī tos iemeslus, kādēļ papūlējies šādu ūdeņu nomu pie sievai piederošā zemesgabala panākt: «Ja es ierīkoju laivu piestātni, kas ir peldošs objekts, tā ir ostas akvatorija, un jahtklubs nevar strādāt, ja nav kur pietauvot laivas. Ja atnāk ierēdnis, un pasaka – novāciet piestātnes, jo tas nav jūsu ūdens, tad kāda jēga te vispār kaut ko attīstīt.»

Bieķengrāvī plānoja attīstīt ūdenssportu, bet tas nav noticis, Āgenskalna līcī bija doma par iespējamu peldmāju būvēšanu, un Ķīšezerā tiek attīstīta jahtu osta un ūdenssports.

Izrādās, ūdeņu nomnieki spējuši apiet tobrīd neesošos Rīgas ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus. Un vajadzīgajam gabalam tos izstrādāja paši. Savukārt gadu vēlāk kādā pašvaldības portālā publicētā pētījumā tieši Daugavas un Ķīšezera ekspluatācijas noteikumu trūkums atzīts par šķērsli nomas līgumu slēgšanai.

Pie līgumiem tiek deputātiem pietuvinātie

Izrādās, ka ik gadu Rīgas domē tiek saņemti vairāki lūgumi par ūdenstilpju iznomāšanu, šogad to jau ir deviņi, tomēr neviens cits darījums tā arī nav noticis. Kļaviņš neslēpj, ka Zaržecka būšana deputāta kārtā ir palīdzējusi viņam iziet šos juridiskos džungļus un tikt pie līguma.

Neraugoties uz atziņu par to, ka ūdens platību noma ir faktiski bijusi iespējama politiķiem pietuvinātām personām, joma šajā laikā nav sakārtota. Iemesls – neesot bijis attiecīga pieprasījuma. «Ir ļoti daudz nesakārtotu jautājumu, kas prasa neatliekamu risinājumu, nevis filozofēt par to, kā vēl kaut ko vēl labāk izdarīt,» «de facto» norāda Zaržecka partijas biedrs, RD Mājokļu un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

Izmaiņas gan varētu būt valsts līmenī. To sola Vides un reģionālās attīstības ministrija, ka sagatavojusi jaunu «Zemju pārvaldības likumu». Savukārt arhitekts Bērziņš gribētu, lai ūdenstilpju izmantošana mainītu pilsētas dienaskārtību un kļūtu par daudz ievērojamāku Rīgas daļu: «Mums jāmaina attieksmi pret ūdeni, tas ir pilsētas asinsrites pamats, kvalitātes rādītājs jebkurai pilsētai. Mūsu reģionā skatoties, tā ir galvenā konkurences telpa. Līdz šim nav bijis nokārtots jautājums par šo deleģējumu pašvaldībai, varbūt tūlīt būs, reāli strādāt ūdenī. Šobrīd tas notiek pastarpināti, starp zvejas nomas tiesību noteikumiem, divi apakšpunktiņi par rekreāciju un līdz ar to tas juridiskais nodrošinājums ir diezgan trausls.» Piemēram, pēc arhitekta domām, ir jābūt nevis iespējai caur nesaprotamu procedūru izveidot piestātni, bet tai jābūt kā prasībai, piemēram, atverot kafejnīcu pie ūdens.