/nginx/o/2018/07/17/10298050t1hdcce.jpg)
Policisti izturoties agresīvi un ņirgājoties par cilvēku, portālam TVNET apgalvoja kāds lasītājs, kurš esot nežēlīgi piekauts. Savukārt Valsts policijā uzskata, ka policistu darbībās nebija noziedzīgas rīcības pazīmju, un tādēļ atkārtoti atteikts sākt kriminālprocesu.
Portāla TVNET lasītājs Ivars Kļaviņš rakstīja: «2011.gada Jaunā gada rītā pulksten trijos naktī par krustojuma šķērsošanu pie sarkanās gaismas mani aizturēja «Alfas» darbinieki un nežēlīgi piekāva. Pēc tam
aptuveni divas stundas policijas busā man bija jāguļ uz zemes, kur mani mutiski aizskāra.
Jau tajā pašā rītā es ierados slimnīcā, kur mediķi man veica novērojumu, kas beidzās ar slēdzienu par sasitumiem. Tālāk es noalgoju juristu un iesniedzu sūdzību pret policijas darbiniekiem.
Lietu izmeklēja policijas Iekšējās drošības birojs. Lietu slēdza, pamatojoties uz 317. pantu, ka nav noziedzīgas rīcības pazīmju.
Šis pants patiesībā ir ar trīs apakšpunktiem, un visi šie punkti ir pilnīgs šo bijušo «Alfas» vienības darbinieku darbību atspoguļojums, par ko arī draud 3-10 gadi cietumā, sods 100 minimālo mēnešalgu apmērā, atlaišana no darba u.c.
Kad lieta tika pasludināta par izbeigtu, mēs ar juristi nosūtījām vēstuli uz prokuratūru. Šobrīd lietas izskatīšana atkal ir atsākta un notiek lietas retoriska pārbaude.
Tas nozīmē, ka prokuratūra ir uzskatījusi, ka lieta nav tikusi pienācīgi izmeklēta, un ir uzdots izmeklēt atkal tai pašai personai, kura jau vienreiz lietu slēdza.
Nav noslēpums, ka Iekšējās izmeklēšanas birojā strādā personas, kuras bieži izmeklē savu kolēģu un draugu lietas un bieži piesedz savus draugus!»
Lasītājs norādīja, ka šim atgadījumam ir liecinieki.
Vīrietis uzskata, ka policisti bija agresīvi un ņirgājās par cilvēku.
«Vai tas ir normāli, ka policists formastērpā rupji pārkāpj tam piešķirtās pilnvaras un netiek par to sodīts? Es domāju - ja es kādam policistam atļautos iesist, dabūtu cietumsodu momentāni.»
Atkārtots atteikums sākt kriminālprocesu
Ar šo lasītāja aprakstīto situāciju portāls TVNET iepazīstināja arī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecāko speciālisti Litu Juberti. Viņa norādīja, ka šis gadījums ir spilgts piemērs tam, kā cilvēks demokrātiskā valstī var realizēt savas tiesības.
«Ikvienam cilvēkam, nepiekrītot amatpersonas lēmumam, ir tiesības noteiktā kārtībā to pārsūdzēt, un šajā gadījumā tas arī tika izdarīts.
Taču, tā kā policijas darbinieku rīcībā nebija noziedzīgas rīcības pazīmes, arī otrajā reizē Valsts policijas Iekšējās drošības birojs tās nekonstatēja un atkārtoti pieņēma lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)