Lielāko daļu cietušo apmierina bijusī saskarsme ar policiju (31)

Neapmierinātāki ir smagos noziegumos cietušie

Aptuveni 20% cietušo tikai daļēji apmierina saskarsme ar policiju pirmā kontakta laikā. Pētījumā atklājies, ka apmierinātāki ar policijas darba kvalitāti pirmā kontakta laikā ir tie cietušie, pret kuriem pastrādāti mazāk smagi noziegumi, piemēram, sīka zādzība vai huligānisms, savukārt neapmierinātāki ir smagos noziegumos cietušie un tie, kuri policijas palīdzību lūguši, lai atrisinātu sadzīviskus konfliktus.

Kā atzina VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas psiholoģe Dace Landmane, smagos noziegumos cietušo personu neapmierinātība ar policijas darbu pirmā kontakta laikā varētu būt skaidrojama ar akūto krīzes situāciju, kurā persona nonākusi paša nozieguma dēļ.

Sadzīves konfliktos - kontakts grūts

Savukārt sadzīves konfliktos cietušo personu neapmierinātība ar policijas darbu pirmās saskarsmes laikā varētu būt skaidrojama ar to, ka konflikts, ja reiz tajā tiek iesaistīta pat policija, visticamāk, ir briedis jau ilgu laiku, un cietušo tas ir pamatīgi nomācis, preses konferencē komentēja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis. Viņš arī piebilda, ka sadzīves konfliktos katrai no iesaistītajām pusēm mēdz būt sava taisnība, tāpēc policijai šādos apstākļos uzreiz panākt rezultātu, ar kuru cietušais būtu apmierināts, ir ļoti grūti.

Kā pastāstīja projekta «Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā» vadītājs Andis Rinkevics, ņemot vērā starptautisko praksi, jau pirms pētījuma tika apzināts, ka iedzīvotāju apmierinātību ar policijas darbu nosaka tādi faktori kā reaģēšanas ātrums, cietušā iepriekšējā pieredze saskarsmē ar policiju, kā arī dažādu cietušā vajadzību nodrošināšana, piemēram, spēja radīt viņā drošības sajūtu.

Apmierinātāki ir, ja vajag tikai informāciju

Piedaloties aptaujā, cietušie novērtēja policijas darbinieku saskarsmes kvalitāti un pauda savu apmierinātību vai neapmierinātību ar policijas darbu pirmā kontakta laikā. Atklājās, ka vajadzību pēc drošības sajūtas policijas darbinieki pirmā kontakta laikā ir apmierinājuši tikai 30% cietušo, savukārt vajadzība pēc informācijas pirmās saskarsmes laikā ar policiju ir apmierināta 51% cietušo, tas nozīmē, ka policisti ir spējuši sniegt šiem cietušajiem padomus un atbildēt uz viņu uzdotajiem jautājumiem.

Visbiežāk pirmā kontakta laikā policistiem ir izdevies apmierināt cietušo vajadzību pēc uzklausīšanas. 77% respondentu ir atbildējuši, ka viņi jutušies uzklausīti pēc pirmās saskarsmes ar policiju.

Kā skaidroja Landmane, pirmā kontakta kvalitātei ir liela ietekme uz cietušo apmierinātību, savukārt cietušā apmierinātība ir priekšnoteikums gatavībai sadarboties ar VP arī turpmāk gan konkrētās lietas izmeklēšanā, gan arī, ziņojot par jauniem noziegumiem.

Vajadzības ir specifiskas

Pētījumā secināts, ka cietušo vajadzības, pirmoreiz kontaktējoties ar policiju, kopumā ir specifiskas. Sadarbībā ar policiju tālākās izmeklēšanas laikā cietušo vajadzības pieaug, bet policijas spējas tās apmierināt - samazinās, skaidroja policijas psiholoģe Landmane.

Kā atzina Ķuzis, veicot šo pētījumu, ir izdarīts milzīgs darbs, un iegūtie rezultāti būs ļoti noderīgi, lai nākotnē maksimāli uzlabotu VP darba kvalitāti, kontaktējoties ar cietušajiem, kuri tikko ir vērsušies pie likumsargiem pēc palīdzības.

Landmane norādīja, ka iegūtie rezultāti - 55% cietušo pilnīga apmierinātība ar policijas darbu pirmā kontakta laikā - ir vērtējami kā pozitīvi. Līdz šim VP nebija pētīts, kādi faktori ietekmē cietušo apmierinātību ar policijas darbu, taču nākotnē analoģiskus pētījumus ar tādu pašu metodiku plānots veikt regulāri, lai monitorētu situāciju un saprastu, kā to iespējams uzlabot.

Ņemot vērā šodien prezentētā pētījuma rezultātus, jau šā gada septembrī tiks sākta praktiska VP darbinieku apmācība pēc speciāli izstrādātas programmas, lai pilnveidotu policistu prasmes pirmā kontakta veidošanā ar cietušajiem. Apmācības kurss ilgs līdz 2013.gada oktobrim, tas sastāvēs no 100 akadēmiskajām stundām, un tajā piedalīsies policijas darbinieki no desmit iecirkņiem.

Tāpat paredzēts izstrādāt policijas darbinieku ikdienas lietošanai paredzētu rokasgrāmatu darbam ar cietušajiem. Projekta vadītājs Rinkevics iecerējis, ka tā būs maza, parocīga kabatas izmēra grāmatiņa, kurā apkopotie padomi un vadlīnijas strukturētas pēc noziegumu veidiem.

Plānots arī sagatavot materiālus, kurus saņems cietušie. Šajos materiālos būs apkopota galvenā informācija, kas noziegumu upuriem jāzina par savām tiesībām, kā arī iekļauti dažādi citi praktiski padomi.

Lai veiktu aptauju par cietušo personu pirmo saskarsmi ar policiju, laikā no šā gada 2.janvāra līdz 31.jūlijam tika pārskatīti iedzīvotāju ziņojumi par aptuveni 25 000 visdažādāko noziedzīgo nodarījumu. 6611 iedzīvotājiem, kuri bija vērsušies policijā, lai paziņotu, ka ir kļuvuši par noziedzīga nodarījuma upuriem, policija nosūtīja vēstules ar anketu, lūdzot to aizpildīt.

Atpakaļ policija saņēma 1255 aizpildītas anketas, kas ir 19,3% no izsūtītajām. Pētījumam derīgas bija 1102 anketas. Šie 1102 respondenti bija no visdažādākajām Latvijas vietām, vecumā no 18 līdz 89 gadiem, vidējais vecums - 45 gadi. 42% respondentu bija vīrieši, 58% - sievietes. 13% respondentu bija pamatizglītība, 52% - vidējā, 35% - augstākā.

Pētījums tika veikts projekta «Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā» izpildes gaitā.