Jautājumā par īpašumu atdošanu ebrejiem jāvērtē katrs gadījums (28)

«Es domāju, ka nākotnē tā arī notiks - nerunās vispārīgi, bet risinās konkrētās vietās, par konkrētu īpašumu. Tas šajā situācijā arī būtu ļoti saprātīgi un loģiski,» uzsvēra Bērziņš.

Prezidents norādīja, ka, spriežot par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām, jautājums jāskata plašāk. «Šajā situācijā arī nevajag sašaurināt loku, jo nav runa tikai par ebrejiem, dažādu organizāciju īpašumus vajadzētu skatīt kopā. Nav jau tik daudz to organizāciju.»

Vienlaikus prezidents atgādināja jau iepriekš pausto, ka attiecībā uz privātpersonām īpašumu restitūcija ir beigusies pilnībā. Tāpat viņš bilda, ka «mēs arī nerunājam par naudas kompensācijām, bet gan par konkrētiem īpašumiem konkrētās vietās».

Dotu ieguldījumu atsevišķu ēku sakārtošanā

Prezidents ir pārliecināts, ka īpašumu atdošana ebreju sabiedriskajām organizācijām dotu ieguldījumu atsevišķu ēku sakārtošanā. Neesmu redzējis sarakstu, bet, redzot Rīgā esošos nesakoptos īpašumus, būtu ieguvums, ja tie iegūtu īpašnieku un tiktu reāli izmantoti. Latvijā diemžēl ir tāda prakse - ja īpašums vairs nav labs, tad tiek celts jauns. Rīgas centrā ir daudz īpašumu, kuri netiek izmantoti, un tas ir tīrais zaudējums valstij.

Attiecībā uz valdības stabilitāti, kuru pirms Jāņiem sašūpoja šķietami ebreju īpašumu restitūcija, Bērziņš uzskata, ka saprāts ņēmis virsroku. «Tam, kas notika pirms Jāņiem, īsta izskaidrojuma nebija. Neliekas ticami, jo ebreju īpašumu restitūcijas jautājums nekad nav ticis noņemts, tas vienmēr ir bijis augstāk vai zemāk pacelts. Varētu domāt, ka tur ir kaut kāds cits pamats, bet acīmredzot saprāts liek visiem rīkoties tā, lai valdības stabilitāte saglabātos.»

Latvijā nepieciešama darba spējīga valdība

Prezidents arī brīdina: nākotnē gaidāmas debates par daudziem izšķirīgiem jautājumiem, tādēļ Latvijā nepieciešama darba spējīga valdība.

Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka vispirms par ebreju īpašumu restitūciju jānotiek politiskām konsultācijām Saeimas frakcijās un pēc tam par šo jautājumu lemtu valdība. Vienlaikus ebreju kopienas pārstāvjiem līdz šim sarunas par īpašumu restitūciju jautājumu notikušas tikai ar politisko apvienību «Saskaņas centrs», bet ar pārējām Saeimas frakcijām tikšanās datumi vēl nav noteikti.

Jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns pagaidām nevēlas konkrēti atbildēt uz jautājumu, vai valstij būtu jāatdod vai jākompensē vēl kādi īpašumi ebreju organizācijām. Intervijā Bordāns iepriekš uzsvēra, ka šo jautājumu nevar vienkāršot. «Pie pareizas atbildes var nonākt, ievērojot pareizu procesu un visu rūpīgi izsverot. Neizvērtējot detaļas, es šobrīd negribētu atbildēt ar jā vai nē,» sacīja tieslietu ministrs.

Tāpat kā iepriekšējais tieslietu ministrs Bērziņš, arī Bordāns pieturas pie viedokļa - ja valsts uzskata, ka ārpolitiski ir nepieciešams papildus risināt šo jautājumu, tad tas risināms politiskā līmenī Saeimā.

Bērziņš no tieslietu ministra amata atkāpās jūnija beigās, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu.