Ministrijas budžeta grozījumos papildus prasa vismaz 72,6 miljonus latu (1)

Vislielākā summa – teju puse – nepieciešama Veselības ministrijai (VM), kas šā gada budžeta grozījumos nozarei lūgs piešķirt papildu 34,6 miljonus latu. VM sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai BNS pastāstīja, ka papildu finansējums tiks novirzīts rindu samazināšanai uz speciālistu konsultācijām un dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem, endoprotezēšanas operācijām, medicīniskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem, rindu mazināšanai stacionārajā rehabilitācijā, invazīvajā kardioloģijā, mikroķirurģijā, izgulējumu ārstēšanai, zāļu kompensācijai un citiem pasākumiem.

Otra lielākā summa ir nepieciešama Finanšu ministrijai (FM) – 13,3 miljoni latu iemaksām Eiropas Komisijas (EK) budžetā. FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūru BNS informēja, ka līdz ar optimistiskākām prognozēm par šā gada ekonomikas izaugsmi mainīsies arī Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iemaksu īpatsvars ES budžetā. Latvijai pēc atjaunotajiem datiem ir prognozēta izaugsme, tāpēc ir palielinājušās Latvijas iemaksas ES budžetā 2012.gadā par 13 282 838 latiem.

Savukārt Kultūras ministrija (KM) šā gada budžeta grozījumos kultūras nozarei lūgs piešķirt vēl aptuveni astoņus miljonus latu, tostarp papildu finansējums nepieciešams Valsts kultūrkapitāla fondam, kultūrizglītības pedagogu algām un dziesmu svētku organizēšanai.

Ekonomikas ministrijai (EM) šā gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami papildu 4,11 miljoni latu naftas produktu rezervju sistēmas uzturēšanai.

Labklājības ministrija (LM) šogad budžeta grozījumos papildus prasīs 3,9 miljonus latu. Ministre Ilze Viņķele («Vienotība») iepriekš paskaidroja, ka būtiskākās pozīcijas, kurās LM ir nepieciešami papildu līdzekļi, ir ir tehniskie palīglīdzekļi, kā arī finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku algām. Arī Tieslietu ministrijai (TM) šogad papildus nepieciešami vairāk nekā trīs miljoni latu – 3,16 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no šā gada valsts budžeta grozījumiem pieprasījusi nedaudz vairāk kā 2,5 miljonus latu, tostarp līdzekļus zinātnei ES struktūrfondu līdzfinansējuma nodrošināšanai gandrīz 415 tūkstošu latu apmērā, aģentūrai BNS pastāstīja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Zemkopības ministrija (ZM) papildus šā gada valsts budžeta grozījumos prasīs 1,297 miljonus latu. ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts aģentūru BNS informēja, ka galvenās izdevumu pozīcijas, kam ZM papildus pieprasījusi līdzekļus budžeta grozījumos, ir valsts atbalstam lauksaimniecībai sējumu apdrošināšanas prēmiju kompensācijām 500 tūkstošu latu apmērā un meliorācijas sistēmu uzturēšanai – 572 tūkstoši latu. Tāpat ZM prasīs papildu finansējumu lauksaimnieku un zivsaimnieku interešu pārstāvniecībai Briselē, kas saistīta ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas reformām 225 tūkstošu latu apmērā.

Ārlietu ministrija šā gada budžeta grozījumos prasīs papildu finansējumu 908,7 tūkstošu latu apmērā. Papildu finansējums nepieciešams darbinieku atlīdzības izlīdzināšanai, Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu atbilstības nodrošināšanai drošības prasībām. Tāpat ministrijai papildu līdzekļi nepieciešami komunālo maksājumu un degvielas sadārdzinājuma segšanai, latviešu diasporas atbalstam ārvalstīs, Latvijas institūta darbības nodrošināšanai un uzturēšanai un Ārpolitikas institūta darbības nodrošināšanai.

Savukārt vispieticīgākās prasības ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kura no šā gada valsts budžeta grozījumiem sagaida papildu 833 tūkstošus latu, tostarp aptuveni 135 tūkstošus latu atsevišķu VARAM padotībā esošo iestāžu – Latvijas Dabas muzeja un Nacionālā botāniskā dārza – darbības uzlabošanai.

Apkopotajos datos gan nav iekļauti papildu līdzekļu pieprasījumi no Satiksmes ministrijas (SM), Aizsardzības ministrijas (AM) un Iekšlietu ministrijas.

SM aģentūrai BNS nevēlējās pirms valdības sēdes atklāt kopējo pieprasīto papildu finansējumu no valsts budžeta, arī satiksmes ministrs Aivis Ronis pirmdienas rītā nespēja atbildēt uz šo jautājumu.

Taču SM norāda, ka atbilstoši jau iepriekš pieņemtiem valdības lēmumiem būtiskākās pozīcijas, kam SM lūgs papildu finansējumu, ir valsts un pašvaldību autoceļu atjaunošana, kā arī zaudējumu segšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu «Pasažieru vilciens» maksājumam par dzelzceļa infrastruktūras izdevumu pieaugumu 2012.gadā.

SM papildu finansējums lūgs arī ārkārtas uzturēšanas darbiem Latgales grantēto ceļu pamatnes atjaunošanai, kur segums ir kļuvis satiksmei bīstams, abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas radīto zaudējumu kompensēšanai «Latvijas Pastam», radiosakaru sistēmas infrastruktūras izbūvei lidostā «Rīga», kas nepieciešama, lai nodrošinātu lidostas un Iekšlietu ministrijas dienestu savstarpēju operatīvu darbību.

Aizsardzības ministrija savukārt iepriekš informēja, ka ministrija budžeta grozījumos prasīs nelielu summu – jaunsargu mācībām, taču, cik lielu, tā vēl nevarēja pateikt.

Arī Iekšlietu ministrija aģentūrai BNS konkrētu budžeta grozījumos papildus pieprasāmo summu nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka līdzekļi tiek prasīti programmatūrai, radiosakariem un videonovērošanas sistēmas uzturēšanai un remontam, kā arī dienestu vajadzībām nepieciešamā kurināmā iegādei un elektroenerģijas izdevumu segšanai.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūru BNS informēja, ka FM pašlaik apkopo ministriju budžeta pieprasījumus un tos plāno iesniegt izskatīšanai valdībā jau otrdien, 10.jūlijā.

Premjers Valdis Dombrovskis iepriekš izteicies, ka valdība budžeta grozījumos varētu papildus pārdalīt 60–68 miljonus latu, jo ekonomika aug straujāk, nekā plānots, un nodokļu ieņēmumi līdz ar to.