Senā kūrortā latvieši ražo sieru (33)

Legzdiņš intervijā portālam TVNET stāsta, ka pārtikas biznesā – tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā - darbojas jau diezgan sen – kopš 1998.gada.

Savukārt ar siera siešanu ģimenes uzņēmums saistīts kopš 2000.gada. Toreiz uz Jāņiem viņi pamēģināja gatavot sieru savām vajadzībām, taču laika gaitā nolēma ar to pelnīt naudu.

Līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu saruka uzņēmuma restorāna apmeklētāju un konditorejas izstrādājumu pircēju skaits. Tādēļ, meklējot izeju, viņi nosprieda pievērsties siera rūpnieciskai ražošanai.

Ar to veicies labi, un tagad ar «SierŠtelles» nosaukumu tiek tirgoti vairāk nekā 30 siera veidu.

Esam izauguši no vienas līdz 35 siera šķirnēm.

Sortimentā ir gan sāļie, gan saldie sieri.

Interesanti, ka dažādos reģionos pircēji iecienījuši dažāda veida sierus. Piemēram, Rīgā no sāļajiem sieriem «topā» ir ceptais siers, kam seko siers ar baziliku. Dāmām īpaši garšo siers ar dažādām sēkliņām. Savukārt no saldajiem sieriem pircēji visaktīvāk pērk sieru ar mandelēm un kanēli, kā arī ķirbju sēklām.

Bet ārpus galvaspilsētas mītošie iedzīvotāji lielāko piekrišanu izrāda tradicionālajam ķimeņu sieram.

Legzdiņš uzsver, ka «SierŠtelles» sieri gatavoti no dabīgām izejvielām. To pamatā ir vietējo Ogres apkārtnes zemnieku atvestais piens. Arī citas piedevas, piemēram, vīnogu lapas, ko pievieno atsevišķiem siera veidam, pārsvarā tiek audzētas Latvijā.

Sieriem netiek pievienotas E vielas.

Daudz darbu siera ražotnē joprojām tiek veikti ar rokām. Legzdiņš apgalvo, ka katram siera ritulītim tiek siera meistaru mīlestība un gādība. Par siera meistarēm uzņēmumā strādā sievietes, bet par viņu palīgiem – vīrieši.

Ik mēnesi ražotnē tiek sasietas aptuveni astoņas tonnas siera. Karstākais laiks šajā nozarē ir Jāņi – šogad jūnijā plānots saražot 12 tonnas siera, bet pērn Jāņu mēnesī tās bija 10 tonnas.

Kas bijis grūtākais šo gadu laikā?

«Kopumā grūtākais ir būt biznesā tik ilgi. Vieglāk ir kaut ko pacelt un tad no tā atbrīvoties. Taču mēs esam spējuši ne tikai attīstīt esošo, bet arī attīstīt jaunus virzienus,» Legzdiņš saka un piebilst, ka uzņēmums arī devis savu artavu sabiedriskās ēdināšanas kultūras attīstībai ārpus Rīgas.

Galvaspilsētā cilvēki daudz biežāk dodas ieturēt maltīti ārpus mājas, bet Ogrē tā nav tik izteikta prakse.

Uzņēmējs nevar sevi iedomāties algotā darbā ar strikti noteiktu darba laiku. «Tas nav domāts man. Gribu kaut ko vairāk.»

Legzdiņš atzina, ka laiku pa laikam gadās nokļūt arī situācijās, kad gribas visu pamest.

Tomēr sasniegtais un nākotnes plāni neļauj no visa atteikties.

Turklāt vīrietis vēlas arī Latvijā stiprināt tradīciju, kad vecāki nodod mantojumā savu biznesu bērniem. Viņa ģimenē aug trīs bērni. Vecākais dēls vairāk pievērsies sportam, konkrētāk hokejam, bet interesi par siera siešanu izrāda patlaban 12 gadus vecā meita.

Jau tagad viņa redz, ka siera ražošana nav viegls darbs. «Tā ir maizīte ar savu garozu.» Taču Legzdiņš uzskata, ka biznesā pieredzējuši vecāki pēc tam var daudz palīdzēt saviem bērniem, lai viņiem nebūtu jāuzkāpj uz tiem pašiem «grābekļiem».

Legzdiņš arī uzskata, ka Latvijas uzņēmumiem vajadzētu vairāk savstarpēji sadarboties, nevis konkurēt citam ar citu vai, sliktākajā gadījumā, mēģināt «iegriezt» un radīt problēmas otram. Viņš atminas, kā

sākumā lielie konkurenti viņa ražotnei «uzsūtīja» PVD kontroli.

Jaunajā ražotnē strādājošajiem tas bijis liels un nepatīkams pārsteigums. «Latvijas uzņēmumiem vajadzētu vairāk meklēt sadarbības iespējas, nevis darboties katram par sevi.»

Savukārt jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par sava biznesa sākšanu, viņš iesaka ļoti rūpīgu apdomāšanu un precīzus aprēķinus. Tāpat nepārtraukti jāsaglabā matemātiskā un loģiskā domāšana.

Ne viss sākumā rožainais tik viegli aiziet tālāk.

Ieteicams arī atcerēties par sarežģīto likumdošanu un birokrātiju, kam jāiziet cauri, lai sāktu savu biznesu.

Legzdiņš mudina Latvijas iedzīvotājus arvien vairāk iegādāties pašu valstī ražotus produktus. Viņš priecājas, ka pēdējos gados cilvēku izpratne par pašmāju pārtikas atbalstīšanu ir palielinājusies, kaut arī šīs preces nereti ir dārgākas par ievestajām. «Arī paši savā ģimenē pārsvarā pērkam tikai Latvijā ražotus produktus.»

Uzņēmējam ir arī viedoklis par nepietiekamo valsts atbalstu vietējiem ražotājiem. Piemēram, ja pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai būtu uz pusi mazāks, uzņēmēji varētu attīstīties daudz spēcīgāk. Saistībā ar augsto PVN tagad viņiem ir izdevīgāk savas preces eksportēt nevis tirgot uz vietas.

Atslābt nedrīkst ne mirkli

Legzdiņš moto biznesā saistīts ar nepārtrauktu attīstību un darbošanos. Viņš uzskata – ja nenotiek izaugsme, sākas stagnācija. Lai no tā izvairītos, ļoti svarīgi ir uzticami darbinieki, kuriem viņš saka lielu paldies. «Man jāzina, ka ir cilvēki, uz kuriem varu paļauties, ka

man ir darbinieki, kuriem siera marlīte neizkritīs pulksten 17 no rokām

un viņi neies mājās. Vajadzīgi strādnieki, kuri pabeigs iesākto darbu.»

Gan aizņemas, gan piesaista Eiropas naudu

Kopējās investīcijas, lai izveidotu jauno siera ražotni, ir aptuveni 200 tūkstoši latu. Šajā summā ietilpst arī bankas aizdevums un Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Patlaban «SierŠtelles» sierus var iegādāties tikai Latvijā, taču uzņēmums meklē sadarbības partnerus arī tuvākajās ārvalstīs. Piedaloties kādā izstādē Helsinkos, viņi pārliecinājušies, ka arī skandināvu interese ir diezgan liela.

«SierŠtelles» nosaukums saistīts ar pagājušā gadsimta 30.gados populārajiem vārdiem «štelle», «štellēties», «štellmanis».

Siers esot siets pēc senām Peldu kūrorta receptēm. Par peldu kūrortu kādreiz dēvēja Ogri, kas toreiz bija pazīstama ar labām peldvietām.

P.S. Šis materiāls tapis jaunās portāla TVNET rakstu sērijas «Vērtīga pieredze» ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!