/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kuri paredz, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Pie šī jautājuma tālākas skatīšanas atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pamatīgāk ķersies klāt oktobrī.
Parlaments atbalsta «radio klausīšanās nodevas» atcelšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti prognozējuši, ka diskusiju gaitā piedāvāto grozījumu redakcija var mainīties.
Ņemot vērā domstarpības jautājumā par publiskā izpildījuma piemērošanu un sodiem par radio atskaņošanu darbavietā, grozījumus ierosināja nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Likumprojektu parakstījuši arī «Vienotības», Reformu partijas un neatkarīgo deputātu pārstāvji.
Likumā paredzēts noteikt, ka par publisku izpildījumu tiks uztverta darba vai jebkura cita ar likumu aizsargāta objekta atskaņošana vai jebkāda cita veida ar tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikta izmantošana komerciālos nolūkos. Tāpat normatīvajā aktā plānots ierakstīt, ka ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums.
Patlaban ir nepieciešamas licences gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Savukārt pēc VL-TB/LNNK piedāvāto grozījumu veikšanas licences būs nepieciešamas tikai raidorganizācijām.
Iepriekš atbildīgās komisijas sēde 13.jūnijā tika aizvadīta gan racionālās diskusijās par šo jautājumu, gan emocionālā gaisotnē. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prezidente Māra Zālīte pauda viedokli, ka pēdējā laikā tauta tiekot tracināta pret rakstniekiem, komponistiem un izpildītājiem.
«Neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, bet liekas, ka tas kādam ir izdevīgi,» sacīja Zālīte, paužot neapmierinātību par «pilnīgi aplamo priekšlikumu», kas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā.
Savukārt deputāti vairākkārt uzsvēra, ka rīkojas pēc sabiedrības pieprasījuma. Viņi uzskata, ka nepieciešams sākt diskusiju, lai sabiedrības tracināšana rimtos. Politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, - ja parlamenta komisija 13.jūnijā nobalsotu pret grozījumu virzīšanu, sabiedrības neapmierinātība un neizpratne par esošo situāciju saglabātos vai pat palielinātos.
Savukārt IT speciālists Ilmārs Poikāns, saukts arī par Neo, akcentēja, ka AKKA/LAA un «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» nevēlas Autortiesību likuma atvēršanu, lai nepieļautu citas iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos, piemēram, datu nesēju nodevas atcelšanu.
Jau vēstīts, ka iepriekš šos grozījumus konceptuāli jau atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.