Politologi: Bērziņa demisijas iemesls nav ebreju īpašumu jautājums (36)

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka ebreju īpašumu restitūcija drīzāk ir iegansts, nevis iemesls demisijai, lai arī iegansts izvēlēts apzināti, jo tas ir jautājums, par kuru sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes.

«Īstais cēlonis ir ar sabiedrībā jūtīga jautājuma palīdzību paaugstināt savu ietekmi koalīcijā. Kopš šīs valdības izveidošanas ir redzama »Vienotības« dominance. »Vienotība« jūtas kā vecākais brālis, kamēr Reformu partijai un nacionālajai apvienībai »Visu Latvijai!«-»Tēvzemei un Brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) ierādīta jaunāko brāļu vieta. Nacionālā apvienība, manuprāt, mēģina nodemonstrēt, ka viņiem ir savs viedoklis, kas orientēts gan »Vienotībai«, gan savam elektorātam. Tas ir mēģinājums parādīt savu stāju, kas viņu elektorātam droši vien ir pietiekami svarīgi,» sacīja Rozenvalds.

Runājot par izmaiņām Dombrovska valdības koalīcijā, Juris Rozenvalds uzskata, ka, ņemot vērā diskusijas pirms un pēc referenduma, SC iekļaušana valdībā ir izslēgta. Vienīgais variants ir ZZS, taču tad nav skaidrs, kā veidosies ZZS un Reformu partijas (RP) attiecības, vai RP paliks valdībā.

Rozenvalds uzskata, ka pašlaik koalīciju veidojošie trīs politiskie spēki nav ieinteresēti izjaukt esošo kombināciju, vienīgais, kas interesē nacionālo apvienību, ir lielāka teikšana, tad var runāt par tirgu ap ministru posteņiem, bet tas ir jāprasa pašiem politiķiem, piebilda politologs.

Pašlaik ir vismaz četras versijas

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka domā, ka īstos iemeslus Bērziņa demisijai varēs redzēt pēc nacionālās apvienības turpmākajām darbībām, jo pašlaik ir vismaz četras versijas, kādēļ Bērziņš paziņoja par demisiju.

Kažoka uzskata, ka pirmā no versijām varētu būt - pārspīlēti saasināta rīcība uz dīvaina iemesla pamata, kas nozīmētu, ka nacionālā apvienība ar koalīcijas partneriem pārrunā restitūcijas jautājumu un nonāk pie kaut kāda risinājuma un viss atgriežas iepriekšējā situācijā. Otrā versija - tas ir varas pārdales mēģinājums.

«Manuprāt, izmantot tik jūtīgus jautājumus varas pārdalei ir zemiski. Es ceru, ka nacionālā apvienība nav šāda veidā rīkojusies, lai iegūtu papildu ministru amatus vai iegūtu vēl kādas citas priekšrocības. Ja apstiprināsies šis variants, tad tā būtu ciniska spēlēšanās ar dziļi jūtīgiem jautājumiem, cerot, ka sabiedrībā pret ebrejiem noskaņojums ir tāds, ka netiks pamanītas varas pārbīdes valdībā vai koalīcijā. Es ceru, ka šī versija neapstiprināsies, vienlaikus, ja nacionālā apvienība pašlaik sāk spiest uz kādām konkrētām pārmaiņām valdībā, šī versija var apstiprināties,» teica Kažoka.

Trešā versiju varētu būt daudz sarežģītāka, proti, Bērziņa nomaiņa varētu būt tikai epizode lielākā spēlē, aiz kuras stāv savtīgas intereses. Kā piemēru šādām interesēm Kažoka minēja «Pasažieru vilciena» iepirkumu. Viņa arī atgādināja par publiski izskanējušajām aizdomām, ka ministrs ir bijis saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm. «Šis solis var būt tikai dūmu aizsegs, lai notiktu kardinālas pārmaiņas valdībā. Ja tas tā ir, tad jau tuvākajās dienās būtu jāredz, vai šī ir tā īstā versija,» sacīja politoloģe.

Kā ceturto versiju politoloģe minēja to, ka tas ir bijis paša Bērziņa lēmums, nevis nacionālās apvienības valdes vai citu vadošo politiķu kolektīvs lēmums par to, ka viņam ir jāatkāpjas. Var pieļaut, ka ir parādījusies kāda neoficiāla informācija, kas Bērziņu diskreditē, bet šis ir veids, kā atbrīvoties no ministra, kuram var sākties reputācijas problēmas.

«Pašlaik man nav kritēriju, pēc kuriem izvēlēties no šīm četrām versijām pašu ticamāko. To parādīs tikai nacionālās apvienības turpmākā rīcība. Demisija, pamatojoties uz nesaskaņām restitūcijas jautājumā, izskatās pārspīlēta un bezatbildīga pret valsts tēlu. Gan vietējā, gan starptautiskā sabiedrība tieslietu ministra demisiju varētu uztvert tā, ka Latvijas ebreju kopienai nepienākas kompensācija par holokausta traģēdiju. Es gribētu ticēt, ka tas ir neapdomīgs Bērziņa mirkļa lēmums. Taču vienlaikus spēkā ir arī visas pārējās versijas,» teica Kažoka.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka pieļauj, ka teorētiski var modelēt vairākus koalīcijas variantus, piemēram, ja sašķeļas "Saskaņas centrs" (SC), daļa no viņiem varētu izveidot koalīciju, kur nav nacionālas apvienības. Viņa netic, ka koalīciju varētu veidot Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), seši neatkarīgie deputāti un daļa no "Vienotības".

"Šīs valdības stabilitātes visfundamentālākais garants ir tas, ka neviens nav spējīgs pašlaik izveidot kādu alternatīvu, kas nediskreditēs kādu no alternatīvā koalīcijā iesaistītajiem politiskajiem spēkiem. Tādēļ es domāju, pat ja nacionālā apvienība pamestu šo koalīciju, šā vai tā, tai nav iespējams izveidot nopietnu alternatīvu, acīmredzot, tā būtu mazākuma valdība. Es neticu, ka koalīciju varētu veidot Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), SC un vēl kāds politiskais spēks. Tas būtu pašnāvnieciski jebkurai no partijām, kas būtu gatava iesaistīties šādā koalīcijā," sacīja politoloģe.

Viņa atzina, ka kāda ministra demisija sašūpo koalīcijas stabilitāti, tomēr šo koalīciju nav ar ko aizvietot, nediskreditējot iesaistītos politiskos spēkus. Koalīcija ir salīdzinoši stabila un viena politiskā spēka pretenzijas pret citiem neko fundamentāli mainīt nevar, piebilda Kažoka.

Politoloģe norādīja, ka Saeimā būtu cita "matemātika", ja ZZS būtu norobežojusies no Ventspils mēra Aivara Lemberga un SC būtu sadalījies vairākās partijās, tad alternatīvo koalīciju veidošanas iespējas būtu plašākas un būtu grūtāk ko prognozēt. Pašlaik viņa neredz iespēju šai valdībai izveidot kādu alternatīvu.

"Protams, ir iespēja šo valdību gāzt, taču nākamā būtu ļoti līdzīga, ja ne identiska. Teorētiski pastāv iespēja izteikt neuzticību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un mēģināt sākt veidot kaut ko jaunu, bet aptuveni tās pašas partijas koalīciju arī veidotu. Ir grūti iedomāties, ka nacionālā apvienība kopā ar SC balso par neuzticēšanos šai valdībai, vienlaikus var pieļaut situāciju, ka opozīcija var kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm ierosināt jautājumu par neuzticēšanos valdībai. Tādā gadījumā starplaikā notiks partiju savstarpējās konsultācijas, lai nodrošinātu vairākumu. Tad ir jāskatās pie kādiem kompromisiem partijas nonāk, vai notiek kadru pārmaiņas, kāda pielaidīgāka attieksme pret kādas privātpersonas interesēm, tas būtu labs izskaidrojums, kādēļ ir notikusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisija.

Kā ziņots, tieslietu ministrs Bērziņš ir paziņojis par demisiju, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aizejot arī visa apvienība VL-TB/LNNK.