Kā TVNET noskaidroja Tieslietu ministrijā, līdz šim ebreju kopienai atdoti 36 īpašumi, bet pēc Valsts vēstures arhīva sniegtajiem datiem (skatīt resursos) ebreju biedrībām pieder vēl 50 neatgūti īpašumi, starp tiem slimnīcas, skolas, labdarības, reliģiskās un apbedīšanas biedrības, kā arī kultūras nami.
Šajā gadījumā runa ir tikai par ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumiem, kurus tās uzbūvējušas vai iegādājušās laikā līdz 1940.gada 17.jūnijam. Privātīpašumus ebreji, tāpat kā visi pārējie īpašnieki ir atguvuši denacionalizācijas procesā.
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Lai šo kārtību mainītu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos likumos vai jauns likums. Taču vismaz līdz šim Latvijas attieksme pret ASV un tās ebreju kopienas lobiju centieniem atgūt kādreizējos īpašumus mūsu valstī nav bijusi pretimnākoša likumdošanas jomā.
«Īpašumu lieta» nav patiesais Bērziņa atkāpšanās iemesls
Par ebreju organizācijām piederošo īpašumu atgūšanu politiskā līmenī runāts Aigara Kalvīša valdības laikā, kad tika sagatavots ebreju kopienas īpašumu saraksts ar mērķi atdot vai kompensēt tos. 2008.gadā, kad premjers bija Ivars Godmanis, tika veidotas darba grupas, lai risinātu šo jautājumu, taču ne vienā ne otrā gadījumā likumdošanas iniciatīva nevainagojās panākumiem.
Gaidis Bērziņš bija tieslietu ministrs gan Kalvīša, gan Godmaņa valdībās, tāpēc maz ticams, ka ebreju īpašumu lieta ir patiesais iemesls viņa demisijai.
Ebrejiem piederošo īpašumu atgūšanas jautājums pēdējā laikā aktualizējies arī citās valstīs. Piemēram, Polija finansiālu iemeslu dēļ no ieceres izmaksāt kompensācijas par nacistu okupācijas iestāžu un komunistiskā režīma konfiscētajiem nekustamajiem īpašumiem atteicās pērn, tādi izpelnoties starptautiskās ebreju organizācijas, kas pārstāv holokaustā izdzīvojušos un to mantiniekus, nosodījumu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10314945t1h4b00.jpg)