Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.
Kriminālprocess tika sākts 2009.gada aprīlī, kad VK iesniedza Ģenerālprokuratūrā materiālus par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.
Šajā laika posmā Rīgas domi vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Gundars Bojārs. 2005.gadā viņu šajā amatā nomainīja Aivars Aksenoks no «Jaunā laika», bet 2007.gadā - Jānis Birks no «Tēvzemei un brīvībai/LNNK».
Kā vēstīts, 2009.gadā valsts kontroliere Sudraba paziņoja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu.
Kā norādīts publiskotajā revīzijas atzinumā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.
Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksājis 87 santīmus.
Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.