Dienvidu tilta būvniecības lietā nevienu nesodīs (207)

Gudermanis sacīja, ka kriminālprocess bija par valsts amatpersonu darbībām, kas pārsniedz piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, taču aprīlī pieņemts lēmums par tā izbeigšanu.

«Izmeklēšanas gaitā mēs vērtējām lēmumu par būvniecības sākšanu kā tādu, finansējuma piešķiršanu un līguma nosacījumus, un, izvērtējot visu iesaistīto amatpersonu darbību, mēs neieguvām apstiprinājumu tam, ka šo personu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs,» atzina Gudermanis.

Viņam zināms, ka ir saņemta sūdzība par lēmumu kriminālprocesu izbeigt. «Cik zināms, sūdzība ir saņemta, bet šis jautājums nav izlemts,» sacīja ekonomikas policijas priekšnieks.

VK atklāj pārkāpumus RD

2009.gada aprīlī kriminālprocess pēc Valsts kontroles materiālu saņemšanas tika sākts par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.

Valsts kontrole iepriekš informēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai – 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai – 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.

«Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb 87%,» paskaidroja VK.

Eevīzijā arī bija noskaidrots – pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.

Kontrole konstatēja, ka, jau sākot Dienvidu tilta būvniecības projekta izstrādi, nav veikta saprātīga plānošana.

«Pirms lēmuma pieņemšanas par tilta būvniecības sākšanu pašvaldība nav noteikusi ne projekta īstenošanas gaitu, ne termiņus, ne sasniedzamos rezultātus. Tāpat tā nav veikusi atbilstošus un pietiekamus pētījumus par projektam izvirzāmajām prasībām un to ietekmi uz transporta kustības problēmu risināšanu Rīgā, kā arī nav izstrādājusi projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu,» atzina kontrole.

Revīzijā arī tika konstatēts, ka iepirkumi Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai veikti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un pēc konkursa ir noslēgti pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi.

«Piemēram, pašvaldība, neievērojot konkursa nolikuma prasību, ka līgumcena būvdarbu apmēra palielināšanās gadījumā var tikt palielināta tikai 10% apmērā, ir noslēgusi līgumu, tajā iekļaujot nosacījumus, kas ļauj neierobežoti palielināt līgumcenas sadārdzinājumu,» iepriekš informēja revīzijas iestādē.

VK norādīja, ka Rīgas pašvaldība, vienojoties ar «Deutsche Bank» AG par aizdevumu 567 miljonu latu apmērā tilta būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.

Normatīvo aktu prasības pašvaldība nav ievērojusi, arī veicot ar tilta būvniecību saistīto darījumu uzskaiti grāmatvedībā.

Valsts kontrole revīzijas rezultātus iesniedza Ģenerālprokuratūrā, kas uzticēja izlemt Valsts policijai, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Dienvidu tilta celtniecība sākās 2004.gada novembrī, kad pilsētu vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Gundars Bojārs. Viņu šajā amatā 2005.gada martā nomainīja Aivars Aksenoks no «Jaunā laika», bet kopš 2007.gada februāra Rīgas mērs bija Jānis Birks.