/nginx/o/2018/07/17/10319566t1hf117.jpg)
Ja valsts neizpildīs Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un līdz 1.novembrim neveiks grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, un neaktualizēs datu nesēju sarakstu, Latvija, visdrīzāk, riskētu saņemt soda sankcijas, intervijā biznesa portālam norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Latvija riskē saņemt soda sankcijas
Satversmes tiesa norādīja: ja MK līdz šā gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām.
Briģis paskaidroja: ja grozījumi MK noteikumos līdz 1.novembrim netiks veikti, valsts tad neizpildītu Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības.
«Eiropas Savienības direktīvā noteikts: ja valsts nodrošina iedzīvotājiem tiesības datu nesējos kopēt darbus, tad automātiski jānodrošina arī atlīdzība autoriem. Tas nozīmē, ka valsts neizpildītu Eiropas Savienības prasības, tāpēc, visdrīzāk, Latvija riskētu saņemt soda sankcijas,» paskaidroja Briģis.
Briģis norādīja, ka AKKA/LAA Eiropas Savienībā nevērstos, jo Latvijai Eiropas Savienības direktīvās noteiktās saistības esot jāpilda neatkarīgi no nevalstisko organizāciju kā AKKA/LAA darbības.
Jāveic grozījumi likumā
Kā iepriekš ziņots, 2.maijā Satversmes tiesa (ST) nolēma, ka MK noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību atzīti par neatbilstošiem Satversmei tiktāl, ciktāl tie neparedz autoriem tiesības saņemt atlīdzību par patlaban aktuālajiem nesējiem. Atbilstoši ST lēmumam MK noteikumos ir jāveic grozījumi līdz šā gada 1.novembrim, proti, tie jāpapildina ar visiem aktuālajiem nesējiem, kuri tiek izmantoti ar autortiesībām aizsargāto darbu reproducēšanai.
Biedrība AKKA/LAA apvieno dažādus autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā īsteno savas mantiskās tiesības un veido sadarbību starp autoriem un viņu darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību.
Biedrība ir nevalstiska organizācija, un tās darbību vada pašu autoru vēlēta padome. Biedrības padome ievēlēta 2010.gada 29.jūlijā, un padomes priekšsēdētājas amatā patlaban ir Māra Zālīte, savukārt izpilddirektores amatā ir Inese Paklone. LAA dibināta 1993.gadā, bet AKKA - 1994.gadā. Savukārt 2004.gada 2.septembrī abas organizācijas apvienojušās.
AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā 4000 Latvijas autoru un vairāk nekā četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības Latvijā.
Nopelna 21 165 latus
Biedrības AKKA/LAA ieņēmumi pērn bija 695 431 lats, bet peļņa 21 165 lati. Savukārt 2010.gadā organizācijas ienākumi bijuši 697 609 lati, bet peļņa - 28 085 lati.
Pērn iekasētā nesēju atlīdzība visiem tiesību īpašniekiem kopā 2011.gadā ir 144 849 lati, kuru procentuāli sadala starp tiesību īpašnieku organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.