No glābējiem par mazu atalgojumu prasa lielu atbildību (65)

Lai arī ir darba diena, Majoru pludmale, tāpat kā visa Jūrmala, par ļaužu trūkumu šovasar sūdzēties nevar. Visapkārt redzamie cilvēki ir pārņemti ar savām lietām – sauļošanos, volejbolu, frisbiju un atveldzēšanos jūrā. Protams, visam pāri stāv flirts un it kā nevērīga, bet tajā pašā laikā diezgan mērķtiecīga apkārtējo vērošana. Kādā jauniešu kompānijā radio atskan šo vasaru lieliski raksturojošā "Heaven's on fire" no "The Radio Dept.", un uz brīdi šķiet, ka esi nonācis pavisam citā pasaulē.

Tai pašā laikā pludmalē atrodas arī tādi, kam šādām lietām vienkārši neatliek laika, - kādai māmiņai pazudis dēls, cits sagriezis kāju pludmalē, bet trešais vienkārši vēlas pakavēt laiku, parunājot ar glābējiem. Viens ir skatīties Deividu Haselhofu televīzijā, tomēr realitātē šī profesija ir nevis ballīte pludmalē, bet gan ļoti atbildīgs darbs, par kuru glābēji saņem absolūti neadekvātu atalgojumu minimālās mēnešalgas apmērā.

Vasarā Jūrmalā atpūšas ap miljons cilvēku

Uz jautājumu, kas tādā gadījumā viņus vēl šeit notur, pludmales patruļā strādājošie atbild, ka tas ir entuziasms, kā arī mīlestība pret pludmali un tajā valdošo atmosfēru.

Jūrmalas glābšanas dienesta valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs sarunā ar TVNET skaidro, ka ik gadu tiek mēģināts prasīt lielāku finansiālu atbalstu patruļām, tomēr tas joprojām esot diezgan mazs.

Jūrmalas pludmales piekraste sniedzas 32 kilometru garumā. Lai garanētu lielāku drošību pie ūdens, glābšanas stacijām būtu jāatrodas ik pēc 600 metriem, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ patruļas posteņi izvietoti vien sešās vietās – Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos, Kauguros un Jaunķemeros. Pludmalē darbojas 30 glābēji un divi instruktori, kaut gan dienests labprāt uzņemtu vairāk cilvēku. Jauni glābēju posteņi īpaši būtu nepieciešami starp Majoriem, Bulduriem un Dzintariem, jo šajās vietās tradicionāli atpūšas daudz cilvēku, bet atkal viss atduras pret niecīgo finansējumu. Uldis Ciekurs:

"Nezinu otru tādu pludmali, kura būtu tik gara un ar tik daudz atpūtniekiem."

Statistika liecina, ka vasaras sezonā Jūrmalu apmeklē aptuveni miljons cilvēku. "Ja laiks ir tik labs kā šogad, to varētu būt pat vēl vairāk," piebilst glābšanas dienesta valdes priekšsēdētājs.

Arī pieaugušie mēdzot "pazust"

Tipiskākie gadījumi, kuru risināšanā iesaistās glābēji, ir cilvēki, kas aizpeld pārāk tālu jūrā, sadzīves traumas un bērnu pazušana. Visbiežāk nākas meklēt tieši pazudušos bērnus.

"Mazam bērnam ir ļoti grūti ieraudzīt savus vecākus, jo pludmale ir pilna un no viņa skatpunkta redzamas tikai kājas. Abas puses skraida apkārt, meklējot viens otru, bet atrast ir ļoti grūti."

Tā sarunā ar TVNET stāsta Darja, viena no retajām sieviešu kārtas glābējām Jūrmalas pludmalē. Šādos gadījumos cilvēki tiek aicināti doties uz glābšanas staciju, kas esot tāda kā satikšanās vieta. "Pazust" gadās pat pieaugušiem cilvēkiem. Glābēji apspriež iepriekšējās dienas notikumus, kad kāds vīrietis atpūties pludmalē draugu kompānijā, nopeldējies un, neko nepaskaidrojot, aizgājis pēc alus.

"Viņa draugi bija pamatīgi satraukušies, un meklēšanā iesaistījās pilnīgi visi – mediķi, glābšanas dienests un policija. Pēc kāda laika pazudušais atgriezās ļoti smaidīgs, domājot, ka visus izjokojis. Visticamāk, tuvākajā laikā mēs šos gadījumus rūpīgi izskatīsim, jo tas ir tāpat kā viltus izsaukums ātrajai palīdzībai," glābšanas dienesta valdes priekšsēdētājs aicina pret glābēju darbu izturēties ar pietāti. Citā dienā saņemts zvans no satrauktas sievietes, kura neesot varējusi atrast savu vīru. Izrādās, ka viņš vienkārši bija aizgājis uz mājām un brīdī, kad viņu meklējusi glābšanas patruļa, jau atradies Zolitūdē.

Flirtam darbā neatliek laika

Skaidrs, ka no televīzijas seriāla "Baywatch" radītās klišejas glābējiem tuvākajā laikā diez vai izdosies izvairīties, un viņi paši smejas, ka uzmanības apliecinājumus saņemot visai bieži. Reiz kāda meitene devusies jūrā ar visām drēbēm un glābējs drošības nolūkos pajautājis, vai viņai viss kārtībā. Izskatās, ka to vien viņa bija gaidījusi, jo turpmāko dienas daļu no sava varonīgā glābēja nav atgājusi ne soli.

"Ja godīgi, pēc pirmajiem diviem gadiem tev tas piegriežas."

Tā, jautāts par savas profesijas izmantošanu iepazīšanās nolūkos, teic instruktors Pēteris Pētersons, kurš patruļā strādā jau desmit vasaras.

"Es cenšos tam nepievērst uzmanību, jo atrodos darbā. Tomēr man klāt ir nākuši puiši, jautājot, vai izglābšu, ja viņi slīks. Joks paliek joks. Es arī pajokoju viņiem pretī," piebilst Darja.

Par glābējiem vēlas kļūt daudzi

Iespējams, pateicoties romantiskajam priekšstatam par šo profesiju, interese kļūt par glābējiem esot visai liela. Lai iegūtu kvalifikāciju ir jāizpilda fiziskie normatīvi un jāapgūst pirmā medicīniskā palīdzība.

Kā norāda Darja, fiziskajai sagatavotībai jābūt ļoti labai, jo, piemēram, viens no uzdevumiem ir aizpeldēt līdz krastam, atrodoties jūrā divu kilometru attālumā. Glābēji, kuriem katru sezonu šie kritēriji jāizpilda pa jaunam, to spēj paveikt aptuveni stundas laikā. Viņai izpildīt normatīvus bijis vieglāk, jo 13 gadus nodarbojusies ar peldēšanu, piedaloties dažādās sacensībās.

Glābēju kursi izejami divu nedēļu laikā, tomēr paši glābēji uzsver, ka īstā skola sākas, nonākot reālās situācijās. "Pirmais, kas visus vilina, ir saule un jūra, tomēr jāapzinās, ka šeit nāk klāt cilvēki ar savām problēmām un viņiem ir jāpalīdz," nobeigumā teic Jūrmalas pludmales patruļas glābēja.