Vācies prom vai samierinies? (110)

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, jautāts, kā iedzīvotājiem rīkoties, jūtot no ostas nākušu naftas produktu smaku, ieteica vērsties pie "zaļajiem", kas atbildīgi par dabas piesārņojuma, tostarp pārlieku lielas smakošanas, uzraudzību.

"Mēs par to neatbildam! Katram ir savas funkcijas," viņš lakoniski teica.

Savukārt Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Māris Strautmanis, runājot par ostas tuvumā dzīvojošo rīdzinieku problēmām, teica: "Svarīgi saprast, ka nedzīvojam Alpu kalnos, kur visu laiku ir svaigs gaiss."

Uz jautājumu, ko iedzīvotājiem darīt, ja, atverot logu, jūt nepatīkamu naftas produktu smaku, Strautmanis teica: "Taisīt logu ciet!"

"Ir jāapzinās reālā situācija - mēs nedzīvojam kūrortā! Osta te ir bijusi gadu simtiem un tā arī būs," viņš uzsvēra.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka problēmas ir ar pilsētas plānojumu, kurā dzīvojamās mājas paredzētas tik tuvu ostai.

Arī jaunie ciemati ostas tuvumā

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks arī norādīja, ka mājas ļoti tuvu ostai celtas ne vien kādreiz, kad vajadzēja nodrošināt ostā strādājošo izmitināšanu, bet arī tagad. Iegādājoties mājokļus "treknajos" gados, daļa to pircēju varētu būt maldināti, ka pie mājām nesmakos, Strautmanis pieļāva.

Par konkrētām pārbaudēm klusē

Jautāta par gaisa kvalitātes pārbaudēm, amatpersona norādīja, ka "analīzes ir pietiekami sarežģītas un dārgas". Viņš nevēlējās atklāt, cik bieži un kad Vides pārvaldes inspektori Rīgas ostu apmeklējuši, ko un kā pētījuši, taču atzina, ka iedzīvotāji sūdzas par smaku, kas nāk no ostas.

Sūdzības esot dažādas - gan rakstiskas, gan pa telefonu. Tāpat iedzīvotāji esot sūdzējušies dažādu objektu sabiedrisko apspriešanu laikā.

Strautmanis arī pauda viedokli, ka daļai Rīgas domes gaisa monitorēšanas iekārtu Rīgas ostā vajadzētu būt novietotām citā vietā. Vienlaikus viņš norādīja, ka dažās vietās pilsētā gaiss ir sliktāks nekā ostas tuvumā.

Valdemāra ielā gaiss bieži vien esot vairāk piesārņots nekā ostā.

Vaino bīskapu Albertu!

"Nav tik vienkārši pateikt, kurš uzņēmums konkrēti ir vainīgs," Strautmanis teica, atzīstot, ka "problēmas Rīgas ostā ir". Viņš arī norādīja, ka Rīgas pilsētai vēsturiski nav izvēlēta tā labākā vieta.

Par to sava daļa atbildības esot jāuzņemas bīskapam Albertam un pēc tam arī Pēterim Pirmajam.

"Mēs kā institūcija nevaram visu laiku teikt nē. Ir jāievēro līdzsvars," viņš teica un norādīja, ka vides aizstāvji vēlas ostā attīstīt dabas paku, taču uzņēmēji - attīstīt uzņēmējdarbību.

Sūta viens pie otra 

Runājot par Rīgas pašvaldībā ieteikto smaku gadījumos zvanīt uz Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Strautmanis norādīja, ka iedzīvotājiem vispirms vajadzētu vērsties pašvaldībā. "Lai viņi nekratās vaļā no atbildības," viņš teica un atzina, ka Rīga ir tikai viena no pašvaldībām, ko vides dienests pārrauga.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes par smakām atbildīgās darbinieces Daces Danilānes aicināto vērsties vides dienestā Strautmanis raksturoja ar vārdiem "viņi mūs izmanto nelietīgi".

Smaka ir tikai nepatīkama vai arī kaitīga?

Viņš arī norādīja, ka ir atšķirība, vai smaka ir tikai iedzīvotājiem nepatīkama vai arī reāli kaitīga veselībai. Viņš atzina, ka dažādas smakas ir kaitīgas dažādās koncentrācijās, kuras nav nemaz tik viegli izmērīt. Smaku avoti Rīgas ostā esot dažādi, piemēram, cisternas. Iedzīvotāji sūdzas, ka no tām nāk smaka, bet drošības dēļ tās esot jātur vaļā, jo, esot ciet, tās rada sprādziena draudus.

Savukārt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža un gāzes sensoru laboratorijas vadītājs Jānis Kleperis sarunā ar portālu TVNET atzina, ka problēma ar smakām pie Rīgas ostas ir liela. Arī vairāki mērījumi pierādījuši, ka no ostas izplūst pārāk koncentrēta smaka. Tās cēloni gan esot grūti noteikt. Tie varot būt dažādi, piemēram, cisternas vai produktu pārkraušana.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā smakas tiek uzskatītas par traucējošām, nevis veselībai bīstamām.

Ārsti neraksta diagnozes, ka cilvēki miruši no pārlieku lielas smakas.

Taču reālajā dzīvē smaka var radīt diskomfortu un saistībā ar to rasties dažādas veselības problēmas.

Kleperis atgādināja, ka pasaulē ir bijuši vairāki gadījumi, kad pārlieku lielās smirdēšanas dēļ, kas traucējusi iedzīvotājiem, ražotni nācies slēgt un pārcelt uz citu vietu.

Taču Rīgas ostu, visticamāk, neslēgs un arī nepārcels, jo tā dod ievērojamu labumu Latvijas un Rīgas tautsaimniecībai. Ja ostas tuvumā dzīvojošie nevar samierināties ar smakošanu, būtu jādomā par viņu dzīvesvietas pārcelšanu uz citu vietu, Kleperis teica. Atgādinot, ka ostas tuvumā dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku, viņš rezumēja: "Tā ir grūta problēma."