/nginx/o/2018/07/17/10338197t1hdff2.jpg)
Vārds pa vārdam, un rokas iet pa gaisu. Sitiens pa seju, tāds pats atbildes gājiens, un tad jau tiek dota vaļa arī kājām. Spēriens, atkal sitiens un skaļa kliegšana krievu valoda. Maita! Tu pati maita! Tāds bija tikšanās nobeigums ar iedzīvotājiem pie daudzdzīvokļu mājas Dzintara ielā 82. Un tas viss karstā ūdens dēļ.
Par martā patērēto karsto ūdeni cilvēki savos rēķinos ieraudzīja astronomisku summu: 25 lati par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu. To, uz kuriem tas attiecas, mērs ir pilns.
Šī nama likstas ar dažādām apsaimniekošanas niansēm ilgst jau gadiem – kopš laika, kad māja pievienojās kooperatīvam «Kaija 2». Kooperatīvā nebija kārtīgas uzskaites par katrā mājā patērēto siltumu, parādi auga un ar katru gadu apkures sākšanas datums attālinājās. Lai no tā tiktu vaļā, pērn māja pateica kooperatīvam ardievas un uzsāka patstāvīgu saimniekošanu, izveidojot dzīvokļu īpašnieku biedrību «Dzintaru 82».
/nginx/o/2018/07/17/10338196t1h55a5.jpg)
Līdzās likstām par parādiem mājā bija atvienots arī karstais ūdens, tāpēc daudzi, kas nevēlējās ūdeni sildīt katliņā, steidza savos dzīvokļos ierīkot boilerus. Pagājušā gada rudenī karstā ūdens piegādi mājai atjaunoja, taču tad sākās īsti brīnumi. Uz tikšanos sanākušie cilvēki kategoriski atsakās minēt savus vārdus, taču ir sašutuši līdz sirds dziļumiem.
«Kas to var samaksāt?» jautā pensijas vecuma sieviete un rāda aprīlī saņemto rēķinu: par viena kubikmetra karstā ūdens uzsildīšanu jāmaksā 25,02 lati. Iepriekšējā mēnesī tie bijuši 17,97 lati, vēl pirms tam – 14,27. Šī sieviete arī stāsta, ka ar ūdeni rīkojusies ļoti apdomīgi – iztērējusi nepilnu kubikmetru, jo paredzējusi, ka maksa būs vēl augstāka nekā iepriekšējā mēnesī.
«Un tā arī būs – nākamais rēķins, visticamāk, arī būs vēl lielāks,» sarunā apgalvoja biedrības «Dzintaru 82» valdes priekšsēdētāja Nellija Šepelēviča un valdes locekle Agrita Jankina. Viņas skaidroja: tas tāpēc, ka no mājā esošajiem 42 dzīvokļiem vairs tikai 12 izmanto centralizēto karsto ūdeni – pārējos dzīvokļos ir boileri. Taupot ūdeni, cilvēki to lieto pēc iespējas mazāk, taču caurulēs tas ir jāuztur karsts visu laiku. Tā arī rodas lielās izmaksas. Turklāt katru mēnesi vēl kāds atsakoties no karstā ūdens centralizētās piegādes, un tas nozīmē, ka tiem, kam tā palikusi, būs jāmaksā vēl dārgāk.