Krājbankas administratora darbā tiesa pārkāpumus neredz (12)

^{Pievienota 4.apakšnodaļa un video.}

Tiesa noraidīja arī «Izdevniecības žurnāls Santa» pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu «Krājbankas» noguldītāju pieteikumiem. Tāpat tika noraidīts arī izdevniecības lūgums atzīt to pat trešo personu bankas maksātnespējas lietā.

Pēc sūdzību noraidīšanas tiesa uzsāka izskatīt «KPMG Baltics» pieteikumu sākt «Krājbankas» bankrotu.

Administrators secinājis, ka neviens no saņemtajiem četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau apstiprinājusi bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Ar sūdzībām par «Krājbankas» administratoru Rīgas apgabaltiesā bija vērsušies vairāki bankas kreditori, pārmetot KPMG darbošanos pretēji kreditoru interesēm, nekompetenci, pilnvaru pārsniegšanu, atbilžu nesniegšana uz kreditoru jautājumiem, sanācijas plānu neapspriešanu ar kreditoriem un citus. Kreditori bija lūguši vērtēt, vai šo pārkāpumu dēļ administrators no pienākumu pildīšanas ir atceļams.

«KPMG Baltics» kreditoru pārmetumus iepriekš tiesas sēdēs neatzina, lūdzot sūdzības kā pilnībā nepamatotas noraidīt.

Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA «Veiksmes līzings», bijušais «Krājbankas» valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA «Travelvia», SIA «Izdevniecība žurnāls Santa», SIA «WK Corporate Services Ltd.», kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome.

Administrators un FKTK: bez valsts «Krājbanka» nav atjaunojama

«Krājbankas» darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt. To otrdien Rīgas apgabaltiesā pavēstīja maksātnespējīgās «Krājbankas» administratora - revīzijas kompānijas SIA «KPMG Baltics» - un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka «Krājbanka» nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā «Krājbankas» finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Kreditori uzskata, ka «KPMG Baltics» argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.

Lēmumu par to, vai uzsākams bankas bankrots, tiesa paziņos otrdien plkst.15.

Vēl mēģina pārliecināt par sanācijas iespēju

«Krājbankas» bankrota lietas skatīšanas gaitā Rīgas domes pārstāvis, kā arī bijušā bankas īpašnieka un padomes locekļa Vladimira Antonova advokāts Viesturs Zauls pauda viedokli, ka pieteikums par bankrota procedūras sākšanu noraidāms, jo administratoram būtu bijis nepieciešams sasaukt kreditoru sapulci jautājumā par sanācijas plāniem. Pret šo viedokli gan iebilda administratora pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš, sakot, ka likums administratoram to neuzliek par pienākumu.

Savukārt bijušais bankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns iepazīstināja tiesu ar saviem aprēķiniem par to, ka «Krājbankas» sanācija ir iespējama, par ko liecinot tās publiskie pārskati. Turklāt neesot uzklausīts viedoklis par to, vai savu prasījumu samazināšanai sanācijas gadījumā nepiekristu Noguldījumu garantiju fonds.

Pret šiem apsvērumiem iebilda gan bankas administrators, gan FKTK, norādot, ka prasījumu apjoma samazināšana būtu vērtējama kā valsts atbalsts, kas neesot pieļaujams, savukārt Zalāns savos aprēķinos vienkārši «žonglējot ar cipariem» un šāda iepriekšējās valdes «žonglēšana ar cipariem uz papīra» un pārāk brīva likumu interpretācija novedusi pie «Krājbankas» maksātnespējas.

Tiesa pagaidām atklātu atstājusi jautājumu par «Krājbankas» bankrota sākšanu, kā arī nav izlēmusi «Izdevniecības žurnāls Santa» pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu «Krājbankas» noguldītāju pieteikumiem.

Maksātnespējas lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī «Krājbankas» bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.

Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī.

Vēlāk «KPMG Baltics» tiesā iesniedza pieteikumu sākt «Krājbankas» bankrotu, jo secinājis, ka neviens no saņemtajiem četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau apstiprinājusi bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

No «Krājbankas» kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds - 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).