Tiesībsarga birojam pārmet latviešu diskrimināciju darba tirgū (413)

Laikraksta interneta vietnē publicēts materiāls saistībā ar Tiesībsarga biroja izsludināto konkursu uz četrām vakancēm juriskonsultiem. Kā apliecina tiesību zinātņu maģistre Evita Kuzma, viņa labprāt kandidētu uz amatu, tomēr to neļauj Tiesībsarga biroja izvirzītās prasības – laba krievu valodas prasme.

Papildus dzimtajai latviešu valodai jaunā juriste pārvalda angļu valodu un, veicot profesionālos pienākumus, strādājusi arī ar Eiropas Savienības juridiskajiem dokumentiem angļu valodā. Krievu valodas zināšanas viņai, augot Bauskas pusē, nav bijušas, jo gan tur, gan Rīgā paziņas no krievvalodīgo vidus ar Evitu sazinās latviski.

Latviešu valodas kursi cittautiešiem par brīvu, bet par krievu valodas apguvi jāmaksā pašiem

«Jājautā, kāda jēga no integrācijas, ja valsts iestāde apmeklētājus apkalpo krieviski. Tad nav jābrīnās, ka latviešu valodas kursiem iztērēti desmitiem miljonu latu, bet rezultāts ir tālu no vēlamā. Faktiski mēs novērojam integrāciju nevis uz latviešu, bet uz krievu valodas bāzes. Man ir jāiemācās krieviski, lai es varētu pretendēt uz darbu Latvijas Tiesībsarga birojā. Krievu valodas kursi man ir jāapmaksā pašai no savas kabatas, kamēr darba meklētājiem, kas grib uzlabot savu latviešu valodu, valsts to māca par brīvu. Manā uztverē, tā ir vistīrākā diskriminācija pēc nacionālās pazīmes,» viedokli «Latvijas Avīzei» pauž juriste.

Tiesībsarga konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Ruta Siliņa sarunā ar TVNET kā pamatojumu šādai prasībai min iemeslu, ka 60% biroja klientu veido krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji. «Ļoti daudz cilvēku nāk klātienē uz konsultāciju, un, ja ir skaidri redzams, ka šis cilvēks nespēj runāt valsts valodā, mēs runājam valodā, kurā kāds no Tiesībsarga biroja ir spējīgs runāt.»

Biroja pārstāve turpina, ka juriskonsulta darba pienākumos ietilpst došanās arī uz slēgta tipa iestādēm (cietumiem, sociālās aprūpes centriem), lai vienatnē tiktos ar kādu personu, kura vēlas Tiesībsarga biroja pārstāvju pakalpojumus. Šādi klienti kvantitatīvi gan neveido lielāko Jura Jansona vadītās iestādes klientu loku, bet šajās vietās pastāvot vislielākais risks cilvēktiesību pārkāpumiem, un pasaulē ierasts tam pievērst lielu uzmanību, skaidro Siliņa.

Biroja klientiem-pilsoņiem valsts valoda būtu jāpārvalda

Pieteikumu iesniegšana uz juriskonsulta amatu noslēgusies 23.aprīlī un patlaban notiek iesniegumu izvērtēšana, kas turpināsies līdz maija beigām. «Tiesībsarga birojam ir vajadzīgi augstas kvalifikācijas speciālisti, un tāpēc arī prasības ir augstas,» nobeigumā teic Ruta Siliņa.

Zinot, ka Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaits ir precīzi zināms, var pieļaut:

Vairākums Tiesībsarga biroja klientu, visticamāk, ir pilsoņi, kuru valsts valodas zināšanas nebūtu pamats apšaubīt.

Ņemot vērā šo pieļāvumu, prasība pēc svešvalodas (krievu) zināšanām, pieņemot darbā, tiesībsargam būtu jāargumentē daudz nopietnāk.