2014. gada 17. jūlijā Ukrainas austrumu Doņeckas apgabalā tika notriekta Malaizijas nacionālās aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīna «Boeing 777», kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās aviolainerī. Šodien kopš lidmašīnas notriekšanas aprit četri gadi. Vainīgie joprojām nav saukti pie atbildības, taču šā gada maijā starptautiskā izmeklētāju komanda paziņoja, ka raķete «Buk», ar kuru tika notriekta lidmašīna, piederējusi Krievijas armijas brigādei.
Noziegums, par kuru vakar klusēja Tramps: četri gadi kopš MH17 notriekšanas
Jāpiebilst, ka nedz šo, nedz citus Krievijas noziegumus samitā Helsinkos, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vakar nepieminēja ASV prezidents Donalds Tramps, tā vietā minot, ka, viņaprāt, «šis ir neparastu attiecību sākums».
Izmantojot fotogrāfijas un video, izmeklētājiem izdevies noteikt maršrutu, pa kuru raķete tika nogādāta no Krievijas pāri robežai Ukrainā.
Līdz ar to Nīderlande, Austrālija un ES pieprasījušas Krievijai uzņemties atbildību par lidmašīnas notriekšanu un 298 tajā esošo cilvēku nāvi. Tiek apsvērta lietas nodošana kādai starptautiskai tiesai vai organizācijai.
Krieviju uzņemties atbildību aicinājusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. To pašu prasījuši arī G7 valstu ārlietu ministri.
Starptautiskā izmeklēšanā, ko veic Austrālija, Beļģija, Malaizija, Ukraina un Nīderlande, secināts, ka lidmašīna notriekta ar raķeti «Buk», kas Ukrainā ievesta no Krievijas un izšauta no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas. Taču ceturtdien izmeklētāji pirmo reizi paziņoja, ka raķete piederējusi Krievijas armijai un atvesta no Krievijas armijas 53. pretgaisa raķešu brigādes Kurskā.
Krievija visus līdzšinējos izmeklēšanas secinājumus ir noraidījusi. Maskava paziņoja, ka šāds ierocis nekad nav šķērsojis Krievijas un Ukrainas robežu, un Krievijas Ārlietu ministrija nosodīja mēģinājumus «diskreditēt Krieviju starptautiskās sabiedrības acīs».
Traģēdijas upuri - nīderlandieši, malaizieši un austrālieši
MH17 katastrofa ir nāvējošākā lidmašīnas notriekšana pasaules vēsturē. Bojā gāja visi lidmašīnā esošie cilvēki - 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi.
Visi apkalpes locekļi bija malaizieši, taču pasažieru vidū visvairāk bija Nīderlandes pilsoņu - kopumā 193. Vairums pārējo pasažieru bija malaizieši un austrālieši, taču lidmašīnā atradās arī Indonēzijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Vācijas, Kanādas, Filipīnu un Jaunzēlandes pilsoņi.
Lidmašīnā bija vismaz 20 ģimenes, un 80 pasažieri bija nepilngadīgi.
Krievijas apsūdzētais ukraiņu pilots izdarījis pašnāvību
Krievijas amatpersonas MH17 notriekšanā vainoja ukraiņu militāro pilotu Vladislavu Vološinu, sakot, ka pasažieru lidaparāts esot ticis notriekts ar ukraiņu «Buk» raķeti, kas esot raidīta no Vološina vadītās militārās lidmašīnas, vēsta raidorganizācija BBC. Šo versiju noraidīja oficiālā izmeklēšana un neatkarīgie eksperti. Arī Vološins sacīja, ka apsūdzības esot meli.
Šā gada martā Ukrainas pilsētas Nikolajevas policija paziņoja, ka 29 gadus vecais Vološins esot miris. Policija viņa nāvi raksturoja kā pašnāvību. Ukraiņu mediji rakstīja, ka Vološins esot nošāvies savā dzīvoklī un to dzirdējusi viņa sieva, kas tobrīd atradās citā istabā.
Tika izsaukta ātrā palīdzība, taču Vološins slimnīcā nomira. Viņam bija divi mazi bērni.
Ukrainā Vološinu uzskata par kara varoni, norāda BBC. Viņš ar SU-25 iznīcinātāju piedalījās 33 kaujas misijās pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem Austrumukrainā. Viņam tika piešķirta medaļa par drosmi.