Pasaulē ir ap 20 savvaļas zemeņu šķirņu. Dziedniecībā izmanto meža zemeņu lapas, ogas un saknes. Saknes var rakt arī vēlu rudenī. Ogas kaltēšanai ievāc no rīta, kad nožuvusi rasa, vai arī dienas beigās pirms rasas parādīšanās. Ja ogas ievāc rasas laikā, tās ātri bojājas, ievāktas dienas karstumā, ātri savīst. Lai ogas labāk saglabātos, tās jāievāc ar ziedkausu lapiņām.
Meža zemenes ir ne vien garšīgas, aromātiskas, bet arī universālas ogas. Svaigas meža zemenes lieto kā diētisku līdzekli anēmijas, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa un nieru slimību ārstēšanai, kā arī pret ginekoloģisku asiņošanu. Šīs ogas īpaši noder cukurslimniekiem. Zemenēm piemīt arī asinsriti veicinošs un šūnu atjaunojošs efekts. Meža zemenes satur ābolskābi, citronskābi, salicilskābi, krāsvielas, gaisīgas eļļas, cukurus, vitamīnus, minerālvielas (kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, varu, kobaltu un fosforu), karotīnu, nedaudz miecvielu, pektīnvielas. Meža zemenes izmanto kā simptomātisku līdzekli, ja ir balsenes vēzis, hipertoniskās slimības, asteroskleroze.
Ogās visvairāk ir C vitamīna (100 gramos līdz 180 mg). Šā vitamīna zemenēs ir pat vairāk nekā citrusaugļos. Saknes satur līdz 10% miecvielu. Sakņu preparātus izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisumu gadījumos.