Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10351051t1h4e77.jpg)
Tie, kas Nordea Rīgas maratonā gatavojas piedalīties jau otro, trešo vai ceturto gadu pēc kārtas, prāto: nez kāds šogad būs maratona krekliņš, kas tajā attēlots? Maratona organizatori teic: oficiālā krekla dizains vairs nav noslēpums. Tā autore ir māksliniece Anna Heinrihsone, un jāatzīst, ka viņai izdevies kas patiešām oriģināls!
Pati māksliniece par savu ieceri stāsta: «Krekla dizaina ideja balstās uz katra rīdzinieka personisko uztveri par savu pilsētu, jo katrs Rīgu redz citādi. Viens redzējums ir tiem, kas ikdienā staigā pa Vecrīgu, cits rajonu iedzīvotājiem un vēl pavisam citāds – ārzemniekiem. Un šie redzējumi ir diametrāli pretēji – visiem vienādas Rīgas nav. Turklāt Rīga ir ļoti mainīga, sevišķi Vecrīga. Man reti sanāk iegriezties Vecrīgā, un es vienmēr vēroju, cik tā ir mainīga - katru gadu viena un tā pati vieta izskatās citādi.
Lūk, tāpēc uz krekla ir četri lodziņi: trijos no tiem ir detaļas no manas Rīgas, ceturtais lodziņš ir vaļā – tajā katrs krekla valkātājs var reāli vai domās uzzīmēt savu versiju par Rīgu.»
Uz jautājumu, ko māksliniece attēlojusi savos lodziņos, viņa atbild: «Pirmajā lodziņā ir sarakstīti ielu nosaukumi, kas zināmi katram rīdziniekam. Tas ir mans ikdienas maršruts. Vārti ir Viesturdārza lielā arka, bet akmens stabiņu pamanīju Vecrīgā.
Mana ideja bija akcentēt tieši detaļas, ko mēs nepamanām savā ikdienas «skrējienā».
Gribējās, lai, «skrienot» pa Rīgas ielām, cilvēki ievēro kaut vai kādu mājas stūri, kas ir acu augstumā, bet nav tāds kā visi citi. Jā, šis krekls varētu būt mans aicinājums ielūkoties.»
Vai, domājot par skici, Anna Heinrihsone skaidri zināja, ko negrib attēlot? «Man negribējās neko vispārinātu, neko šablonisku, kas pasaka priekšā: lūk, tādu Rīgu mēs zinām! Skaidri zināju, ka man tā nebūs klasiskā Vecrīgas aina no Pārdaugavas puses, vai līdzīgi pazīstami Rīgas simboli. Man patika arī iepriekšējo gadu krekli, bet tie tomēr bija vispārināti, plakātiski. Es vēlējos, lai tie būtu personiski.
Man nav svarīgi, lai maratona dalībnieki zinātu, ka kreklu dizaina autore esmu tieši es, bet gribas, lai saprot, ka šis dizains ir intīms.»
Māksliniece pati nepiedalīsies maratonā. Un tam ir skaists pamatojums: «Es neskrienu. Jo es nemāku skriet. Taču man ļoti patīk, kā izskatās cilvēki, kas pareizi skrien. Ķermenis it kā lido, un ir bauda tajā nolūkoties!»