/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10351474t1h911b.jpg)
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ceturtdien pauda satraukumu par nemieriem Kirgizstānā, sakot, ka Vidusāzijas valstij draud sašķelšanās, turklāt tur pie varas varētu nākt radikālie elementi.
Medvedevs bažīgs par Kirgizstānas iespējamo sašķelšanos (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs ceram, ka pēc vēlēšanām noformēsies vara, kas spēs stāties pretī šiem izaicinājumiem, pretējā gadījumā situācija Kirgizstānā var pasliktināties, tā pat var izjukt," preses konferencē Vašingtona pēc saunām ar ASV prezidentu Baraku Obamu sacīja Medvedevs.
"Mēs esam ļoti satraukti par šo situāciju. Pie varas var nākt radikāļi," atzina Medvedevs.
Obama un Medvedevs apliecina kopīgs intereses
Pēc samita kopīgā paziņojumā Obama un Medvedevs apliecināja kopīgās intereses, lai Kirgizstānā tiktu atjaunota demokrātija un stabilitāte.
"Mēs aicinām lietot nevardarbīgas politiskās metodes, lai atrisinātu pašreizējās problēmas sabiedriskās kārtības, pilsoniskā miera un starpetniskās izpratnes atjaunošanā," apliecināja prezidenti.
Sola turpmāk palīdzēt apkarot narkotiku kontrabandu
Viņi pauda atbalstu koordinētai reakcijai uz krīzi, arī ar ANO un citu starptautisko organizāciju starpniecību. Prezidenti solīja, ka arī turpmāk palīdzēs Kirgizstānai apkarot narkotiku kontrabandu.
Aprīlī tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva režīms, un varu pārņēma opozīcijas izveidotā pagaidu valdība agrākās ārlietu ministres Rozas Otunbajevas vadībā. Tomēr valsts dienviddaļā tagad trimdā Baltkrievijā mītošā Bakijeva atbalstītājiem joprojām ir spēcīgas pozīcijas.
Masu nekārtībās iznīcina pilsētu, nogalina cilvēkus
Naktī uz 11.jūniju Kirgizstānas dienvidu lielākajā pilsētā Ošā izraisījās sadursmes vietējo kirgīzu un uzbeku jaunieši starpā. Sadursmes drīz vien pārauga plašās nekārtībās. Dega ēkas un automobiļi, lietā tika likti šaujamieroči. Piecas dienas ilgušajos nemieros, kas pārsviedās arī uz apkārtnes rajoniem un valsts dienvidu otru lielāko pilsētu Džalalabatu, dzīvību zaudēja vairāk nekā 250 cilvēku. Pagaidu valdībai tikai ar grūtībām izdevās atjaunot kontroli pār nemierīgo reģionu.