/nginx/o/2018/07/17/10351536t1hc428.jpg)
Labi, kvalitatīvi un svaigi pārtikas produkti maksās dārgāk par apšaubāmas izcelsmes precēm neatkarīgi no tā, vai tās iegādātas veikalā vai tirgū. Tā secinām, kopā ar portāla TVNET lasītāju un divu bērnu māmiņu Martu apmeklējot vienu no lielākajiem Rīgas tirgiem. Pārliecinājāmies, ka senais mīts par tirgus preču lētumu ne vienmēr ir patiess. Bieži vien tur preču cenas ir augstākas nekā lielveikalos akciju laikā.
Tirgus pārtikas preču paviljonos ātri vien pārliecināmies, ka rūpnieciski ražotajiem produktiem cenas pārsvarā ir līdzīgas lielveikalu cenām.
Tas attiecas gan uz piena produktiem, gan gaļas izstrādājumiem.
Pārdod arī apvītušus un iebojātus dārzeņus
Vienīgais izņēmums ir sliktākas kvalitātes produkti. Piemēram, iebojāti gurķi vai apvītuši āboli maksā krietni lētāk nekā veselie un svaigie.
Taču Marta pamanījusi, ka pēdējā laikā arvien biežāk arī lielveikalos tiek izveidoti speciāli stendi, kuros saliktas sliktākas kvalitātes preces vai tās, kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Šos produktus var iegādāties ar ievērojamu atlaidi.
/nginx/o/2018/07/17/10351533t1h093a.jpg)
Bet atgriežamies pie tirgus un konkrētiem produktiem. Ja jums ir līdzi savs trauciņš vai arī esat gatavi piemaksāt dažus santīmus par pārdevēju piedāvāto plastmasas kastīti, tirgū ir pievilcīga cena krējumam – labas kvalitātes un pietiekami treknu krējumu var atrast pat pat Ls 1,30 kilogramā. Marta novērojusi, ka
taupīgākas saimnieces lūdz krējumu liet maisiņos.
Viņai pašai gan pret to ir pretenzijas: «Baidos, ka, mājās nesot, maisiņš var saplīst. Turklāt maisiņā ielietu krējumu pēc tam ir apgrūtinoši lietot, bērni, pievienojot krējumu kartupeļiem, notašķās ne tikai paši, bet arī piecūko perimetru.»
Dzirdot mūsu sarunu, kāda pārdevēja iesaistās un pārliecinoši aizrāda, ka mājās krējumu var izņemt no maisiņa un pārlikt burciņā, lai vieglāk lietot. Tā darot daudz tirgus apmeklētāju.
/nginx/o/2018/07/17/10351534t1he93f.jpg)
Piena paviljonā iespējams iegādāties arī izlejamo lauku pienu. Cena laba – tikai 40-50 santīmu par litru. Veikalos tik zemu cenu parasti nav.
Taču pēc vairākiem praksē piedzīvotiem negatīviem gadījumiem Marta uz šo pienu skatās ar skepsi: «Kā jau lauku pienam, tam mēdz būt dažādas piegaršas, kuru dēļ bērni ne vienmēr šādu pienu dzer. Ir bijuši gadījumi, kad piens smird ne tikai pēc govs, bet arī kūts. Turklāt
esmu pārliecināta, ka šis piens patiesībā ir daudz liesāks
nekā uz šiltes uzrakstītie 4,5-4,6% tauku. Vecmāmiņas lauku piens, kuram ir līdzīgs tauku procents, garšo daudz treknāk. Šim pat lāga krējuma kārtiņa nenostājas! Ja neticat man, pamēģiniet paši!»
Nolemju aprunāties ar piena pārdevējiem. Viņi visi kā viens iebilst, ka tirgo īstu, treknu lauku pienu, kas nav atšķaidīts.
Kārdinošie siera kluči
Tomēr viņu teiktajā nesaklausu īpašu pārliecību, un tādēļ dodamies tālāk pie citiem piena produktiem. Vitrīnās sagūluši viegli dzelteni sviesta kluči, visvisādi kārdinoši siera gabali un spaiņos sapildīts svaigs, graudains biezpiens.
«Izskatās tik ņammīgi, ka man kā sieru mīļotājai nekādi neizdodas paiet garām šiem stendiem ar tukšām rokām. Somā vienmēr nonāk vairāki gabaliņi zemnieku sieto sieru,» Marta slavē tirgū nopērkamos sierus.
Lai gan to cena ir samērā augsta – ap 7-10 latiem par kilogramu, tomēr te vietā esot teiciens: «Tas ir tā vērts.»
Atzinīgus vārdus Marta saka arī par tirgū nopērkamo sviestu. Ja pērk pie zināmiem pārdevējiem, parasti esot svaigs un kvalitatīvs.
No tirgus sviesta izdodas tik gardi un aromātiski pīrādziņi!
Sveramā sviesta cena līdzīga kā veikalos – ap 4 latiem par kilogramu.
Arī biezpiena cena atkarībā no kvalitātes, tauku procenta, ražotāja, tirgotāju vēlmes nopelnīt svārstās ap 2-3 latiem kilogramā.
Sekojiet līdzi pārdevēju rokām un cipariem!
Pamatīgi iepirkušies, dodamies tālāk pie gaļas stendiem.
Marta dalās pieredzē: «Gaļu tirgū iesaku pirkt, taču tajā pašā laikā noteikti vajag būt uzmanīgiem, jo pārdevēji, ieraugot jaunas sejas, mēdz šmaukties gan ar gaļas gabaliem un svariem, gan cenām un aprēķiniem.
Ja gribat iepirkties tirgū un ietaupīt, metiet kautrību pie malas un sekojiet līdzi pārdevēju darbībām!»
Pirmās reizes, aizejot mājās no tirgus, sieviete nopirkto pārsvērusi uz saviem virtuves svariņiem un ne vienu reizi vien secinājusi, ka pārmaksājusi.
Šķiņķa vietā samaļ speķi
Vēl kāda pārdevēju viltība: «Reiz gribēju nopirkt tirgū malto gaļu, izvēlējos vairākus smukus šķiņķa gabaliņus. Mājās pārnākot, ar nepatiku secināju, ka aptuveni trešdaļa maisiņa bija piepildīta ar izteikti treknu malto gaļu, lai arī gaļu pirku bērnam un tādēļ speciāli izvēlējos liesu un labu gaļu, nevis «dzīvu» speķi.»
Negribēdama bojāt omu tālāk, viņa toreiz nedevās atpakaļ skaidroties ar pārdevēju, taču otrreiz pie šīs negodprātīgās tirgones vairs nav gājusi. Lai izvairītos no šādām situācijām,
ieteicams pirmajā reizē pirkt nelielu gaļas gabaliņu,
nevis uzreiz vairākus kilogramus vai pat puscūku, ar ko piepildīt ledusskapi ziemai. «Turklāt ziniet, ka ne visi pārdod Latvijā augušu lopiņu gaļu!»
/nginx/o/2018/07/17/10351535t1h32bd.jpg)
Apstaigājot gaļas tirgotājus, atgriežamies pie diviem. Pirmais ir stends ar vistu filejām.
Šodien vistu filejām īpaši laba cena – tikai 2,5 lati.
«Tas ir daudz lētāk nekā veikalā, tāpēc nopirkšu veselus divus kilogramus. Vienu pagatavošu šovakar, bet otru ielikšu saldētavā. Gan jau kādā «iztukšīša» brīdī noderēs.»
Otra vitrīna, kam Marta pievērš uzmanību, ir tā, kurā salikti liellopa kauliņi. Saskaldīti nelielos gabaliņos, tie esot ļoti piemēroti gardu un gaļīgu zupu pagatavošanai. Turklāt cena arī vilinoša – tikai 50 santīmu par kilogramu.
Augļi un dārzeņi maisos un kastēs
Trešā lieta, ko esam nolēmušas šodien apskatīt, ir plašais augļu un dārzeņu klāsts. Nonākot pie šiem stendiem, acis žilbst no krāsainajām augļu kaudzēm. Pārsvarā, glīti sakrauti, tirgus apmeklētāju acis priecē tradicionālie ievestie augļi – banāni, apelsīni, citroni, ananasi u.tml. Tiem cenas ir ļoti dažādas.
Augļi un dārzeņi veikalos bieži vien ir lētāki.
No Latvijā augušajiem svaigajiem augļiem tirgū patlaban nopērkami tikai āboli. Protams, vēl var atrast žāvētās ķirbju, smiltsērkšķu, rabarberu un citas sukādes.
Līdz ar pavasari tirgū paplašinājies zaļumu – lociņu, diļļu, pētersīļu, salātu – klāsts. Nopērkamas arī bērzu sulas un pirmie pavasara ziedi – sniegpulkstenītes un vizbulītes.
Secinājums: tirgus mūsdienās ir alternatīva iepirkšanās vieta, bet ikdienā tomēr ērtāk un bieži vien arī lētāk ir veikalos.
«Dabas veltes ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pilsētnieki var pamainīt savus ieradumus doties uz lielveikaliem, tā vietā dažkārt izvēloties tirgu. Taču ikdienas skrējienā un aizņemtībā veikaliem tomēr ir vairāk priekšrocību, piemēram, vienmēr garantēts siltums un sausums,» Marta sarunas noslēgumā saka.
Nav tā, ka tirgū visu pārdod par santīmiem.
P.S. Vakarā pēc tirgus apmeklējuma saņemu šādu īsziņu no Martas: «Zemnieku paštaisītais siers ar olīvām bija fantastiski gards. Noteikti iesaku. Arī vistas filejām teicama kvalitāte.»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)