Saeima pieņem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu

Saeima pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam tomēr atbalstīja deputāta Māra Kučinska (TP) priekšlikumu Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaitu nepalielināt no pieciem līdz deviņiem.

Tāpat Saeima atbalstīja deputāta Oskara Kastēna (LPP/LC) priekšlikumu un noteica, ka sabiedriskie elektroniskie mediji valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu drīkst izmantot vienīgi sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai. Visa pārējā sabiedrisko elektronisko mediju darbība, kas nav tieši saistīta ar sabiedriskā pasūtījuma izpildes nodrošināšanu, būs jāveic par saimnieciskajā darbībā iegūtajiem līdzekļiem.

Pēc asas diskusijas Saeima tomēr nolēma no maksas sludinājumos aizliegto diskriminācijas veidu uzskaitījuma svītrot diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas. Pēc šī balsojuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) prognozēja, ka Eiropas Komisija var uzskatīt, ka Latvija pilnā apmērā nav pārņēmusi ES direktīvu.

Likumā ir virkne normu, kas nodrošinās sabiedrisko interešu aizstāvēšanu un sekmēs nacionālo plašsaziņas līdzekļu pieejamību pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, norāda likumprojekta autori.

Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala pēc to darbības mērķa un izplatīšanas veida, kā arī pēc aptveršanas zonas.

Pēc darbības mērķa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pēc izplatīšanas veida elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem izsniegta apraides atļauja, iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Iedalījums nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos attiecas uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas tiek izplatītas ar zemes raidītāju.

Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99% Latvijas teritorijas. Par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir ne mazāk kā 20% Latvijas teritorijas. Par vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir mazāka.

Likums noteic, ka nav pieļaujama elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Par dominējošo stāvokli uzskatāms tāds stāvoklis, kad Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35%.

Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumu, teikts likumā.

Likumā teikts, ka

laikā no plkst.7 līdz 22 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas,

ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.

Likums paredz, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšana kabeļtelevīzijas abonentiem. Šī prasība attieksies arī uz tām nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas.

Saeima ar balsojumu noraidīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka vismaz viena Latvijas Televīzijas programma būs jāpārraida bezmaksas uztveršanai vismaz vienā satelītā. Tas valsts budžetā ietaupīšot apmēram 90 000 latu gadā.

Saskaņā ar likumu turpmāk

nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā,

kas veidotu vismaz 65% no raidlaika.

Tāpat komisija piedāvā reglamentēt Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumprojektā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.

Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40% no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no plkst.19 līdz 23. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Kā paredz likums,

televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā.

Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido un izplata televīzijas ziņu raidījumus svešvalodā, tas nodrošina attiecīgo ziņu kopsavilkumu valsts valodā slīdošas teksta rindas veidā, teikts likumā.

Ir atļauta alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti, teikts likuma galīgajā redakcijā.

Ilgstošu reklāmu nedrīkst pārraidīt no plkst.19 līdz 23.

Savukārt, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo televīziju saglabāšanu pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, noteikts, ka šīs televīzijas, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, varēs turpināt savu programmu apraidi analogajā formātā. Šādu apraidi televīzijas varēs turpināt ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim, ja tas tehniski attiecīgajā frekvencē ir iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.

Valdībai Saeimā būs jāiesniedz likumprojekts, kas regulēs apraidi ciparu formātā pēc 2014.gada 1.janvāra, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem paredzot iespēju pašiem nodrošināt savu programmu apraidi ciparformātā vai arī izvēlēties komersantu to veidoto programmu izplatīšanai. Līdz 2013.gada 31.decembrim televīzijas programmu apraidi ciparu formātā veic Ministru kabineta izvēlētais komersants - SIA "Lattelecom".

Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Likuma mērķis ir nodrošināt vārda un uzskata paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību un brīvas, demokrātiskas diskusijas netraucētu uzturēšanu un attīstību. Tāpat likuma mērķis ir veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata un sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.