Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10355533t1h7b66.jpg)
13.aprīlī Slīteres nacionālā parka teritorijā ornitologi Helmuts Hofmanis un Gaidis Grandāns novērojuši Latvijai retu putnu sugu - balto pūci (Bubo scandiacus).
Kā liecina portāla «dabasdati.lv» publicētā informācija, kopš 1970.gada šis ir sugas sestais novērojums Latvijā, bet pirmais Ziemeļkurzemē.
Iepriekšējais baltās pūces novērojums reģistrēts pirms 12 gadiem - 2000.gada februārī.
Baltā pūce ir viena no lielākajām pūcēm, aptuveni 60 centimetrus gara, bet spārnu izpletums tām ir 125 līdz 150 centimetri. Tās svars var sasniegt līdz pat trīs kilogramus. Baltās pūces kājas un pirksti ir apklāti ar biezām, garām spalvām, nagi un knābis ir melns, acis - dzeltenas.
Baltās pūces mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tēviņi ir pilnīgi balti, savukārt mātītes un jaunie putni ir balti ar tumšiem lāsumiem. Šie putni ligzdo arktiskajā tundrā, kur ligzdo uz zemes, jo ligzda ir vienkārša bedrīte. Baltās pūces barojas ar dažādiem sīkajiem grauzējiem, zaķiem, pīlēm un citiem putniem.
Tuvākās baltās pūces ligzdošanas vietas Latvijai ir Skandināvijas ziemeļi un Krievijas tundra.
19.gadsimta un 20.gadsimta mijā baltā pūce Latvijā bijusi regulāri sastopama rudeņos un ziemās.
Baltā pūce ir izteikta klejotāja suga un klejojumus ārpus ligzdošanas vietām veic tās pamatbarības - peļveidīgo grauzēju - skaita samazināšanās gadījumos. Pārsvarā klejojumos uz dienvidiem dodas jaunie putni, taču, ja barības krājumi krasi sarukuši, tiem var pievienoties arī pieauguši īpatņi.