Nezināmais oligarhs uzpērk varu Latvijā (222)

Kam pieder ietekmīgais mediju koncerns ar vairāk nekā desmit saistītiem uzņēmumiem Baltijā un kas ir tā biznesa veiksmes noslēpums, Re:Baltica pētīja Latvijā un Igaunijā. Pētījuma pirmo daļu lasiet šeit:

Finanšu piramīda un mediji

Veci preses raksti vēsta, ka uzņēmējdarbību Solodovs sāka 1993. gadā ar finanšu kompāniju Olevs—Invest, ko izveidoja kopā ar kādu Krievijas pilsoni no Ufas. Arī pats Soldovs ir no Ufas, 1983.gadā tur pabeidza vidusskolu. Rīgā viņš ieradās, lai mācītos par aviācijas dispečeru.

Laikraksts Bizness&Baltija rakstījis, ka 1995.gadā firmas Olevs—Invest licence ir atsaukta par saistību nepildīšanu un finanšu atskaišu falsificēšanu. Pēc Rīgas Balss ziņām, 1995.gada nogalē pret direktoru Solodovu ierosināta krimināllieta, pamatojoties uz daudziem noguldītāju un arī firmas Olevs Fondi akciju īpašnieku iesniegumiem. «Firma neizmaksā ne solītos noguldījumu procentus, ne akciju dividendes. (..) Jau 1995.gada sākumā firmas darbība uz laiku tika apturēta, jo bija aizdomas par darījumiem ar viltotiem sertifikātiem. Firma nosauca arī milzīgas pusgada apgrozījuma summas (ap 1 miljonu USD) un minēja augstu rentabilitātes procentu,» vēsta laikraksts. Rīgas Balss saskatīja līdzības ar bēdīgi slaveno Krievijas finanšu piramīdu MMM, un savos reklāmas klipos Olevs izmantojis pazīstamas kinozvaigznes — Ivaru Kalniņu, Arni Līcīti.

Personu karte (skatīt augstāk esošo attēlu pilnā izmērā)

Prokuratūrā pazudusi lieta pret Solodovu

Re:Baltica neizdevās noskaidrot, kā beidzies kriminālprocess, jo prokuratūra šo lietu nevarēja atrast. Lietas iznākumu neatcerējās arī pašreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai! — TB/LNNK), kurš 1997.gadā bija firmas administrators. Preses arhīvi rāda, ka 1997.gada septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina tās maksātnespēju. Neatkarīgā Rīta Avīze raksta, ka uz tiesas sēdi nebija ieradies neviens firmas pārstāvis, jo «atbildīgās amatpersonas ir pazudušas. (..) Par Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma Olevs—Invest vadītāju Oļegu Solodovu zināms tikai tas, ka viņš atrodas ārpus Latvijas.» Rakstā minēts, ka nav atrodama arī grāmatvede Nadežda Galkina. Sieviete ar šādu vārdu un uzvārdu tagad BMA mājaslapā parādās vadības komandā kā grāmatvede.

Lursoft dati liecina, ka

Solodovs deviņdesmito gadu vidū būvējis ne tikai finanšu piramīdas, bet arī mediju biznesu.

1995.gadā reģistrēta a/s TEM ART Group, kas sāka izvietot Latvijas reklāmu Krievijas sabiedriskajā televīzijā ORT. Kā Solodovs ar partneriem tika pie šā ienesīgā biznesa, tas ir viens no viņa biogrāfijas melnajiem caurumiem. Deviņdesmito gadu sākumā tiesības retranslēt ORT bija Rēzeknes telesabiedrībai BIK TV. 1998.gadā starp BIK TV un Solodova pārstāvēto TEM ART Group sākās cīņa. Solodova firma paziņoja, ka tai vienīgajai ir eskluzīvas tiesības retranslēt ORT, savukārt BIK TV apgalvoja, ka arī tai ir šādas tiesības. Mēnesi pēc tam, kad strīds nonāca Nacionālajā radio un televīzijas padomē, BIK TV īpašnieks Pēteris Burmistrovs 48 gadu vecumā pēkšņi savārga un nomira ar insultu.

Bizness Krievijā nav iespējams bez politiskās aizmugures

Re:Baltica noskaidroja, ka NRTP patiešām bija saņēmusi apstiprinājuma vēstuli no ORT, ka Solodova firmai dotas retranslēšanas tiesības. Kā viņiem tas izdevās, ir mīkla. Krievijā ienesīga biznesa uzsākšanai vajadzīga spēcīga aizmugure, turklāt ORT atradās prezidentam Jeļcinam pietuvinātā oligarha Borisa Berezovska kontrolē. Pēc Putina nākšanas pie varas Berezovskis 2000. gadā tika izstumts no televīzijas un Kremlis ar dzelžainu tvērienu pārņēma to savās rokās.

Cik grūti veidot šīs biznesa saites, apliecina Baltkom TV, ko krievi «uzmeta». Tolaik Latvijas lielākās kabeļtelevīzijas vadītājs Pēteris Šmidre stāsta, ka deviņdesmito gadu vidū braucis uz Maskavu tikties ar ORT viceprezidentu un Berezovska ciešu sabiedroto Badri Patarkatsišvili, lai iegūtu ekskluzīvās retranslācijas tiesības. Saruna esot ritējusi ļoti veiksmīgi, un Patarkatsišvili palūdzis atgriezties pēc pāris stundām — tad būs sagatavots līgums. Kad pēc pastaigas pa Maskavu Šmidre atnācis uz biroju, Patarkatsišvili un viņa komanda bijusi prom, darījums izčākstējis.

PBK Solodovs nodibināja 2002.gadā, bet četrus gadus vēlāk reģistrēts arī mātes holdings Baltijas Mediju Alianse. Solodovam vēl pieder divas ar nekustamajiem īpašumiem saistītas firmas — VillaRīga un Villajūra.

BMA holdings Solodovam pieder uz pusēm ar Krievijas iedzīvotāju Alekseju Pļasunovu (44).

Par viņu zināms maz — dzimis Pleskavas apgabalā, dzīvo Maskavā un ir politiskās partijas Spravedļivaja Rosija biedrs. Kā šīs partijas pārstāvis bijis deputāts Pleskavas apgabala un Veļikiji Luki pilsētas domē. Krievijas datu bāzes rāda, ka viņš 2000.gadu sākumā strādājis apsardzes firmā, bet 2007.gadā Pļasunovs kā savu darba vietu norādījis firmu Panoil. Latvijā PBK darbinieki saka, ka par BMA līdzīpašnieku neko nezinot, nekad neesot redzējuši.

Solodovs un viņa bijušais darbinieks Nils Ušakovs

Mediju impēriju Solodovs vada vienpersoniski un, kā var noprast, diezgan valdonīgi. Lielā kontrole bijusi pat iemesls, kādēļ no darba aizgāja laikraksta MK — Igaunija galvenais redaktors Pāvels Ivanovs. Bijušo darba devēju viņš sauc par gudru un ātru lēmumu pieņēmēju, taču ciešā uzraudzība no Rīgas bijusi pārāk apgrūtinoša.

Iknedēļas avīzes krievu valodā MK — Latvija un MK — Igaunija ir vēl viens BMA veiksmes stāsts. MK — Latvija ir vislasītākā avīze Latvijā ar 170 tūkstošu lielu auditoriju. Tas ir trešais populārākais preses izdevums uzreiz pēc žurnāliem Ieva un Privātā Dzīve. Biznesa princips tieši tas pats, kas ar PBK — Krievijas produktu Moskovskij Komsomoļec papildina vietējā informācija.

Solodovs pats arī nodarbojas ar politiskās draudzības uzturēšanu un kūrē politiskās reklāmas.

Personiski sazinās ar savu bijušo darbinieku Ušakovu. Ietekmīgā (un ienesīgā) amatā Rīgas domē ticis arī bijušais BMA jurists Vadims Baraņņiks,

kurš tagad ir Rīgas satiksmes valdes loceklis un domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs.

Maskava visās Baltijas valstīs īsteno informatīvo karu

Pērnruden Maskavas laikraksta Komsomoļskaja Pravda bijušais redaktors Oļegs Samorodnijs Igaunijā izdeva grāmatu par to, kā Maskava visās Baltijas valstīs īsteno informatīvo karu. Mērķis esot integrēt vietējos krievus Putina kontrolētās Krievijas mediju pasaulē. Žurnālists uzskata, ka

lēmumi par konkrētu partiju atbalstu netiek pieņemti redakcijās.

«Nedomāju, ka lēmumus pieņem PBK Igaunijā, un tāpat neticu, ka lēmumus Rīgā pieņem BMA. Domāju, ka šie lēmumi tiek pieņemti Maskavā,» saka Samorodnijs.

Viņaprāt,

Ušakova politiskais uznāciens ir spilgts piemērs - bijušais Krievijas ziņu aģentūras ITAR-TASS korespondents Latvijā, pēc tam PBK ziņu redaktors pirms vēlēšanām ik dienu bija redzams ziņās kā vienīgais krievvalodīgo kopienas glābējs un ar PBK atbalstu kļuva par Baltijas lielākās pilsētas Rīgas mēru.

Vai bilde tiešām ir tik skaidra? Izskatās, ka būtiska motivācija ir abpusējs izdevīgums naudas un varas izteiksmē.

Pēc varas maiņas domē 2010.gadā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas nami pārskaitīja BMA kompānijai Baltijas mediju reklāma 43 560 latus, it kā uzņēmuma reklamēšanai TV kanālos. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs nespēja atbildēt uz jautājumu, kuros kanālos un kas reklamēts. Gadu iepriekš no Rīgas namu vadības atbrīvoja ilggadējo saimnieku Jāni Lāci, jo viņš atteicās pēc politiskā spiediena grozīt uzņēmumam budžetu un palielināt reklāmas izdevumus līdz 120 tūkstošiem latu gadā.

Ušakova preses pārstāve Anna Kononova informēja, ka pērn no Rīgas domes budžeta reklāmai PBK atvēlēti 10 000 lati. Jāpiebilst, ka līdzīga summa informēšanai par notiekošo pilsētā atvēlēta arī Latvijas Radio, bet LNT un Dienai — vidēji 15 000 latu.

Igaunijā piesūkties nodokļu maksātāju naudai izdevies redzamāk

Igaunijā piesūkties nodokļu maksātāju naudas plūsmai Solodovam izdevies krietni labāk vai — redzamāk. Tur BMA ir ciešas saiknes ar Centra partiju, kuras līderis Edgars Savisārs ir Tallinas mērs. Igaunijā nav izteiktas «krievu partijas», bet Centra partija piesaista krievvalodīgos vēlētājus līdzīgi kā SC Latvijā. Igaunijā PBK ir četri pašu veidoti raidījumi. Trīs no tiem jau otro gadu apmaksā Tallinas pašvaldība, atvēlot šim mērķim 0,4 miljonus eiro gadā, bet ceturto — Ziņas — gatavo firma, kas veido reklāmas arī Centra partijai. Tallinas pilsētas preses pārstāvis un Centra partijas biedrs Leo Vaino stāsta, ka visi svarīgie jautājumi (raidījumu tēmas, vadītāji) tiekot saskaņoti pa tiešo ar Rīgu, ar Solodovu. Arī naudu par raidījumiem Tallina skaita Rīgas birojam.

«Jūs zināt to veco teicienu — kurš maksā, tas arī pasūta mūziku,» par Centra partijas politiķu biežo parādīšanos PBK saka Margus Merima, kurš vairāk nekā desmit gadus vadīja BMA biznesu Igaunijā. 2009.gadā viņš veselības problēmu dēļ no šā amata atkāpās. Taču, kā rāda Re:Baltica atklātie dokumenti Lielbritānijā, Merima ir direktors Anglijā reģistrētajā saistītajā firmā. Līdzīgi kā latviešu kolēģi, arī Merima noliedz, ka Centra partijas atbalstīšana Igaunijā saistīta ar Maskavas ideoloģiju. PBK neinteresējot politika — «tikai bizness».

Pilnīgi apolitiskā Merimas draugu lokā sociālajā tīklā Facebook starp reklāmas biznesa pārstāvjiem un suņu audzētājiem (tā ir ģimenes aizraušanās) redzams tikai viens politiķis. Nils Ušakovs.

Nesaprot kādēļ slēpta politiskā reklāma medijos nav pieļaujama

«Nu kāda Maskavas roka! Licences maksa Maskavai mums pēdējos gados ir dubultojusies!» sašutis par jautājumu ir pats Oļegs Solodovs. Re:Baltica viņu izdodas noķert brīdī, kad dārgi tērptais vīrietis 4.aprīļa pusdienlaikā iznāk no tikšanās ar raidorganizāciju uzraugu NEPLP. Vairākus mēnešus Solodovs interviju mums atteica, jo uzskata, ka šo rakstu pasūtījuši viņa konkurenti.

Tikšanās ar NEPLP notika pēc Solodova iniciatīvas, jo viņš vēlējies iepazīties ar jauno padomi. Kā novēroja Re:Baltica, tikšanās laikā notiekošās sarunas Solodovam krievu valodā tulkoja viņa preses sekretārs, bijušais Latvijas Bankas preses cilvēks Edžus Vējiņš. Savukārt prezentāciju par BMA biznesu rādīja Sergejs Kārītis. Viņš ir bijušais Solodova firmas jurists un kā SC izvirzīts kandidāts tika ievēlēts iepriekšējā NEPLP. Gada sākumā atkārtoti pretendēja uz amatu padomē, taču pēc ārkārtas vēlēšanām izveidotā koalīcija viņu neatbalstīja. Kopš 1.marta Kārītis atkal strādā kā jurists pie Solodova, bet ietekmīgajam kanāla īpašniekam nu personīgi jādibina kontakti ar jauno padomi.

«Bija daudzi atklāti jautājumi, bet maz atklātu atbilžu,» pēc tikšanās secina NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Piemēram,

padome vēlējusies zināt, vai PBK nesaskata problēmas ar SC reklamēšanu savās ziņās. Nesaskatot.

Vai PBK līgums ar Maskavu paredz, ka Baltijā obligāti jāretranslē Krievijas TV ziņu programma Laiks? Nē, tā neesot.

Solodovam galvenais ir nopelnīt. Kā to izdarīt viņam nav svarīgi...

NEPLP plāno vēlreiz tikties ar PBK vadību pēc mēneša, kad būs pabeigta kanāla «kompleksā pārbaude» — tā patlaban esot padomes prioritāte. Lai ļautu PBK parādīt savu labo gribu, notiekot sarunas, ka 8.maijā kanāls varētu parādīt Askolda Saulīša filmu Sarkanais un brūnais par latviešu leģionāriem. Izskatās, ka Solodovs šobrīd cenšas bruģēt ceļu uz iespēju saņemt valsts pasūtījumu, tādēļ mēģina draudzēties ar visiem.

Viņam nav svarīgi, vai ar savu darbu viņš saliedē vai šķeļ Baltijas sabiedrību, propagandē Maskavas ideoloģiju vai reklamē konkrētus politiķus

— vienīgā atbilde uz visiem pārmetumiem ir cieta: «Mums galvenais ir bizness.»