Eiroparlaments Lietuvā meklēs slepeno CIP cietumu (16)

Vizīte notiks no 25. līdz 27.aprīlim. Tās laikā Eiroparlamenta Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļi izstrādās ziņojumu par iespējami nelikumīgu aizturēšanu un aizturēto pārvadāšanu, ko Eiropā var būt veikusi CIP.

Delegācijai paredzēts tikties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, ārlietu, iekšlietu, valsts aizsardzības un tieslietu minstriem, Seima (parlamenta) Valsts drošības un aizsardzības komisijas un Ārlietu komisijas locekļiem, Valsts drošības departamenta, Civilās aviācijas pārvaldes un Cilvēktiesību novērošanas institūta pārstāvjiem.

Amatpersonu sarakstā, ar kurām grib tikties Eiroparlamenta delegācija, ir arī ģenerālprokurora vietnieks Darjus Raulušaitis, bijušais prokurors Aļģimants Kļunka un bijušais Valsts drošības departamenta direktors Arvīds Pocjus. Eiroparlamenta delegācija arī grib apmeklēt iespējamās vietas, kur var būt turēti CIP aizturētie.

Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja marta beigās Eiroparlamentā rīkoja sanāksmes par Eiropas valstu piedalīšanos slepenajā ASV programmā terorismā aizdomās turēto aizturēšanai un pārvadāšanai.

Šajās sanāksmēs nevalstisko organizāciju «Amnesty International» un «Reprieve» pārstāvji sacīja, ka Eiropas valstīm trūkst politiskas gribas, lai veiktu rūpīgu pārbaudi, pat neskatoties uz pēdējos gados atklātībā nākušo jaunāko informāciju.

«Amnesty International» apsūdzēja Lietuvu un Skandināvijas valstis par pārāk pasīvu darbību, lai izmeklētu iespējamo CIP slepeno cietumu atrašanos savās teritorijās.

Jau vēstīts, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra pērn septembrī pēc tikšanās ar «Amnesty International» paziņoja, ka izmeklēšana par iespējamu CIP cietuma pastāvēšanu Lietuvas teritorijā ir jāatsāk, jo ir saņemta jauna informācija. Tomēr oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka izmeklēšanu neatsāks.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamo CIP cietuma pastāvēšanu Lietuvas teritorijā, jo iepriekš parlamentārās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka toreizējie Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītāji bijuši informēti par ASV slepenajiem projektiem, taču nav snieguši nepieciešamo informāciju valsts augstākajām amatpersonām. Pērn janvārī Ģenerālprokuratūra izmeklēšanu pārtrauca.

Pirmo reizi ziņas par slepenu CIP cietumu Lietuvā izskanēja 2009.gada 20.augustā, kad ASV telekanāls «ABC News», atsaucoties uz anonīmiem «bijušajiem CIP darbiniekiem», informēja, ka Lietuva šīs iestādes vajadzībām atvēlējusi kādu ēku Viļņas apkārtnē, kurā aptuveni gadu līdz 2005.gada beigām turēti astoņi augsta ranga «Al Qaeda» kaujinieki.

Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisija savā izmeklēšanā konstatēja, ka Lietuvā bijuši radīti visi nepieciešamie apstākļi slepena CIP cietuma pastāvēšanai un CIP aizturēto personu ievešanai un izvešanai, taču tie nav izmantoti.

Slepenajā parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka ar CIP saistītas lidmašīnas no 2002. līdz 2005.gadam vairākkārt ieradās Lietuvas teritorijā, tomēr nav ziņu par iespējamiem cietumniekiem.