Cimdars: interneta balsošana vēlēšanās ieekonomēt neļaus (13)

Pēc CVK priekšsēdētāja domām, par vēlēšanu komisiju darba laika un darba algas ekonomiju varētu runāt ne interneta balsošanas izmantošanas pirmajā, otrajā vai pat trešajā reizē, bet tad, kad interneta balsošanas veidu būs akceptējuši vismaz 30-40% vēlētāju. «Tad varēs domāt par vēlēšanu iecirkņu skaita samazināšanu, to darba laika saīsināšanu, kas dotu kādu līdzekļu ekonomiju,» norādīja Cimdars, «nevar runāt par kāda ekonomiska efekta iegūšanu, ja elektroniski nobalsos daži tūkstoši vai daži desmiti tūkstošu vēlētāju. Tas nenozīmē, ka varēsim samazināt iecirkņos strādājošo skaitu vai mazāk nodrukāt vēlēšanu zīmes.»

Vēlēšanu portāla izstrādei vien būtu nepieciešams vismaz miljons latu

Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmē izsludināto koncepciju «Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi» interneta vēlēšanu portāla izstrādes izmaksas paredzamas robežās no 500 000 līdz 700 000 latu, interneta vēlēšanu portāla programmatūras izveidei nepieciešamais finansējums ir 400 000-600 000 latu, bet interneta vēlēšanu portāla tehniskā aprīkojuma iegādei nepieciešami 100 000 latu. Interneta vēlēšanu sistēmas risinājums paredz papildu pienākumu CVK elektroniski nosūtīt interneta vēlēšanu portālam to vēlētāju sarakstu, kuri balsojuši klātienē vēlēšanu iecirkņos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vēlētāju reģistra uzlabojumi izmaksāšot ap 300 000 latu. Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas pamata funkcionalitātes pilnveidošanai nepieciešami 100 000 latu, Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas infrastruktūras uzlabojumiem - 140 000 latu, bet Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas ārējo saskarņu pilnveidošanai - 60 000 latu.

Precīzāks izmaksu aprēķins varētu tikt izstrādāts pēc tam, kad Saeima būs pabeigusi darbu pie nepieciešamajiem vēlēšanu likumu grozījumiem, kuros būs norādīts, kurš par ko atbild un kas konkrēti ir jāpaveic, atzīmēja Cimdars.

Nav skaidrs, kā izpaudīsies interneta balsošana

Vēl nav skaidrs, kā tīri praktiski izpaudīsies interneta balsošana. Cimdars norādīja, ka elektroniskajā vidē augstākas ticamības pakāpi nodrošina elektroniskais paraksts. Nedaudz zemāku drošības pakāpi dod autorizēšanās caur interneta banku, un ir iespēja vienkārši izmantot elektronisko pastu.

Vēlēšanas pēc savām sekām ir atšķirīgas no tautas skaitīšanas, kurai varēja autorizēties, izmantojot interneta banku, norādīja Cimdars. «Tautas skaitīšanā neviens nestaigāja apkārt, mēģinot sagrozīt tautas skaitīšanas rezultātus. Vēlēšanās dažu personu ieinteresētība savtīgās interesēs grozīt vēlētāju gribu ir daudz izteiktāka, un tam ir pavisam citas sekas. Līdz ar to interneta balsošanai būtu jābūt ar daudz augstāku ticamības pakāpi. Šobrīd to varētu nodrošināt elektroniskais paraksts. Varbūt ar laiku par drošu rīku tiks atzīta arī jaunā personas identifikācijas eID karte,» teica Cimdars.

Igaunijā interneta balsošanā tiek izmantots drošais elektroniskais paraksts. Lietuvā ir izstrādāts interneta balsošanas projekts, kas paredz vēlētāju identifikāciju ar interneta banku palīdzību, bet tur šis projekts, kaut arī pabeigts pirms vairākiem gadiem, vēl nav iedarbināts, pastāstīja Cimdars.