Ārsti tā arī neko par notikušo neuzzina
Taču ārsti par notikušo laikus neuzzināja, jo policija administratīvo lietu izbeidza. Pieķerot Zikovu jau pirmajā strīdā ar ieroci uz ielas, atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181.pantam, bija jāseko vismaz naudassodam vai jāatņem ieroča nēsāšanas tiesības uz laiku no gada līdz trijiem. Pēc tam būtu bijis jāpiemēro Ieroču aprites likuma 20. pants, kas paredz: ieroča atļauju aizliegts izsniegt personai, par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var lietot ļaunprātīgi.
Upura aizstāvji prasa izmeklēt ieroča neatņemšanas gadījumu
Tagad nošautā Aigara Egles aizstāvji vēlas noskaidrot, kādēļ toreiz Zikovam neatņēma ieroču nēsāšanas atļauju. Viņi ir rakstiski izteikuši aizdomas, ka policija Zikovam ieroču atļauju atstājusi korupcijas rezultātā. Līdzīgs gadījums piedzīvots jau agrāk tā sauktajā Valmieras policistu lietā. Tajā kāds autoostā dzērumā aizturēts vīrietis nogalināja divus policistus. Vēlāk atklājās, ka slepkava ir Iekšlietu ministrijas darbinieks Mihails Kondrašovs. Un arī viņš bija iepriekš strīdā uz ielas pieķerts, draudot ar ieroci. Bet viņam piemērotais sods – ieroča nēsāšanas tiesību atņemšana bija bez pēdām pazudusi no Sodu reģistra. Saeimā pieļauj, ka arī Zikovs varēja panākt sava pārkāpuma dzēšanu.
«Kā mēs redzam no atbildēm, ko sniegusi Iekšlietu ministrija un citas iestādes, tad šis administratīvais pārkāpums nav nemaz reģistrēts. Un līdz ar to arī tie, kam vēlāk bija jālemj, vai izsniegt Zikovam ieroču nēsāšanas atļaujas vai pagarināt, nav bijuši informēti,» skaidroja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.