Īrijā dzīvo gandrīz 20 000 Latvijas valstspiederīgo (150)

^{Papildināts viss teksts}

2006.gada tautas skaitīšana liecināja, ka tobrīd Īrijā dzīvoja 13 999 Latvijā dzimuši cilvēki.

Līdz ar to piecu gadu laikā uz Īriju no Latvijas varētu būt devušies 5990 cilvēku.

Turklāt 1172 no ārzemēs dzimušajiem un patlaban Īrijā dzīvojošajiem norādījuši, ka pirms gada viņu pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvija.

2006.gadā 13 319 aptaujāto kā tautību norādījuši piederību Latvijai. 2011.gadā viņu skaits pieaudzis par 54%, sasniedzot 20 593 cilvēkus. Latvijas valstspiederīgie bijuši starp tiem, kuru skaits Īrijā šajā periodā audzis visstraujāk. Īrijā būtiski pieaudzis arī rumāņu, indiešu, poļu un lietuviešu skaits.

Īrijā 2006.gadā dzīvoja 612 629 ārzemēs dzimuši cilvēki. Viņu skaits pērn pieaudzis par 25%, sasniedzot 766 770 cilvēkus. Vislielāko austrumeiropiešu imigrantu grupu Īrijā veido poļi, otru lielāko - lietuvieši. 2011.gadā Īrijā dzīvojuši 122 585 poļi un 36 683 lietuvieši.

Īrijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka sākotnēji peļņā uz Īriju biežāk devušies vīrieši, taču pašlaik viņiem pievienojušās sievietes un bērni, kas liecina, ka dzimto valsti tagad sākušas pamest veselas ģimenes. 2006.gadā no Īrijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem puse bija vīriešu, taču 2011.gadā būtiski pieaudzis Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo sieviešu un bērnu skaits.

2006.gadā no Īrijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem sievietes bija 42% un bērni 8%, savukārt jau 2011.gadā sieviešu skaits sasniedzis 50% un bērnu skaits - 11%.

No 21 639 aptaujātajiem Īrijas iedzīvotājiem, kas norādījuši, ka mājās runā krievu valodā, 27% bijuši Latvijas valstspiederīgie. Turklāt 29% Īrijā dzīvojošie valstspiederīgie atklājuši, ka angļu valodā runā ne pārāk labi vai nerunā vispār.