Vienotā sabiedriskā medija veidošana ir pakāpenisks process

Tam ir jābūt nesasteigtam, pakāpeniskam procesam, bet jāsāk ar pirmajiem soļiem, ar minimumu, neizslēdzot tālāko attīstību, kas var notikt pēc trīs vai pieciem gadiem, paužot savu personisko redzējumu, vērtēja Dimants.

Gan viņš, gan par jauno mediju atbildīgais NEPLP loceklis Gints Grūbe uzsvēra, ka koncepcija par vienoto mediju ir tapusi jau iepriekšējā padomes sastāva laikā, iesaistot arī attiecīgo mediju vadītājus. Ja Latvijas Radio darbinieki nav bijuši pietiekami iesaistīti procesā, par to jājautā šī medija vadītājam, kas tobrīd bija pašreizējais Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts.

«Kāda notikusi tālākā komunikācija [no vadītāja puses]? Acīmredzot diezgan bēdīgi. Tas ļoti izbrīna, jo Latvijas Radio nav privāta bodīte,» vērtēja Dimants. Viņš piebilda, ka informēt darbiniekus ir tiešā vadītāja uzdevums un NEPLP rīkojas savas kompetences robežās.

Abi NEPLP pārstāvji arī norādīja, ka jaunā padome, izvērtējot iepriekš izstrādāto koncepciju, nolēma piesaistīt mediju ekspertus un izveidot jaunu dokumenta redakciju. Grūbe teica, ka iepriekšējā koncepcijā iekļautie modeļi netiek virzīti.

Pēc viņa skaidrotā, koncepcijas pārskatīšana bija saistīta ar to, ka nebija pietiekami izvērtēta esošā situācija abās organizācijās. Dots arī uzdevums abām raidorganizācijām iesniegt papildu datus, savukārt paralēli strādā ekspertu grupa ar situācijas izvērtējumu citās Eiropas valstīs. Salīdzinot šos izvērtējumus, tiks izstrādāti iespējamie modeļi.

Dimants sprieda, ka lēmums par labu kādam no variantiem būs tikai procesa sākums. «Nav iespējams vienotu jaunu mediju izveidot ar dekrētu vienā dienā, tas nevienam nav nācis prātā.»

Mediju eksperti šodien ar savu sākotnējo redzējumu iepazīstinājuši «otrā loka» ekspertus, kuru vidū ir arī abu raidorganizāciju vadītāji un tehniskie direktori.

Ekspertu grupā piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, LTV žurnālists Arnis Krauze, LR žurnālists Aidis Tomsons, «Politika.lv» producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls.

Ekspertu grupa darbu vēl nav beigusi. Nākamās sanāksmes plānotas 30.martā, 2.aprīlī un 3.aprīlī. Dimants vērtēja, ka nākamās nedēļas laikā vai, vēlākais, aiznākamajā nedēļā NEPLP locekļiem vajadzētu pieņemt lēmumu par to atbalstīto variantu.

Dimants sprieda, ka viens variants varētu būt vienots medijs ar vienotu administrāciju, interneta platformu, saglabājot abus divus zīmolus un lielu autonomiju, redakcionālo daudzveidību. Otrs variants ir veidot vienotā medijā kopīgas redakcijas, piemēram, kopīgu ziņu dienestu, sporta redakciju. Trešais variants ir «visus apvienot».

«Jautājums ir par diviem punktiem. Vai uzskatām, ka, koncentrējot resursus, panāksim labāku sinerģiju starp Latvijas Radio un LTV, ņemot vērā mediju konverģenci, un tādējādi stiprināsim sabiedrisko mediju, vai arī uzskatām, ka esam ļoti bagāta valsts un ka mediju konverģences tendences uz mums neattiecas un ir citi veidi, kā attīstīt sabiedriskos medijus Latvijā,» vērtēja Dimants.

Jaunai koncepcijas projekta redakcijai jābūt sagatavotai aprīlī, lai sabiedriskais medijs kā prioritāte tiktu iekļauts jaunajā Nacionālajā attīstības plānā un sabiedriskie mediji varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu, skaidro NEPLP.

Padome arī sola koncepcijas pilnveidošanas gaitā izvērtēt Latvijas Radio vēstulē minēto risku pamatotību.

Kā jau ziņots, vakar Latvijas Radio darbinieki izplatīja atklātu vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret veidu, kādā NEPLP izstrādā un virza jauna elektroniskā sabiedriskā medija koncepciju iesniegšanai Ministru kabinetā.

«Uzskatām par nepieņemamu un labas pārvaldības principiem neatbilstošu līdzšinējo informācijas nepietiekamību par koncepcijas izstrādi un pārāk sasteigtos termiņus, kādos no LR tiek sagaidīti izsvērti un pamatoti attīstības modeļi. Nepieciešamība pieņemt kardinālus lēmumus par sabiedrisko raidorganizāciju reorganizēšanu tiek pamatota ar termiņiem, kādos jāsagatavo priekšlikumi finansējuma piešķiršanai atbilstoši topošajam Nacionālajam attīstības plānam. Uzskatām, ka šis arguments nevar būt izšķirošais, pieņemot tik būtiskus lēmumus,» teikts LR atklātajā vēstulē.

Savukārt šorīt diskusijā tiešraidē Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis brīdināja, ka sasteigta koncepcijas īstenošana var radīt riskus, kas patlaban ir grūti prognozējami.