Lietuvā sāk vākt parakstus referendumam par jauno AES (1)

Savukārt referenduma iniciatori domā, ka ar AES projektu Lietuva uzņemsies ilgtermiņa finansiālās saistības, bet tā ekonomiskais izdevīgums ir apšaubāms. Tā pievērsusi uzmanību arī atomenerģētikas drošības un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas problēmām.

Kā preses konferencē paziņojis viens no referenduma «Izlemj cilvēki» iniciatoriem, Lietuvas Zaļās politikas institūta vadītājs un bijušais prezidentes Daļas Grībauskaites preses dienesta vadītājs Lins Balsis, no atomenerģētikas atteikušās ne tikai Japāna un Vācija, bet arī Šveice, Dānija un citas valstis, atzīstot to par bīstamu cilvēku dzīvībai un veselībai.

Parakstu vākšana turpināsies līdz 27.jūnijam. Šai laikā jāsavāc vismaz 300 000 balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu parakstu.

Pēc preses konferences Seima Kristiešu partijas deputāte Donalda Meiželīte-Sviliene atgādinājusi, ka līdzīgs 36 deputātu grupas atbalstīts likumprojekts par referendumu reģistrēts arī Lietuvas Seimā. Tikmēr Balsis norādījis, ka viņa grupa savu darbu turpinās arī tad, ja Seims pieņemtu šo dokumentu.

Piedāvā atjaunojamo resursu enerģiju

Pēc viņa sacītā, Lietuvā ir ļoti pateicīgi apstākļi atjaunojamo energoresursu apgūšanai. «Ar desmitkārt mazākām investīcijām var pārveidot esošās elektrostacijas, lai tās varētu darbināt ar biokurināmo. To nāksies darīt tik un tā, jo, pildot Eiropas Savienības (ES) direktīvu, jau pēc nedaudziem gadiem mums būs jāpilda prasības attiecībā uz piesārņojumu un jāpielāgo esošās gāzes elektrostacijas biokurināmajam,» izteicies Balsis, piebilzdams, ka šo projektu īstenošanā var cerēt arī uz ES atbalstu un tie radīs daudz vairāk jaunu darba vietu.

Kā norādījuši runātāji, enerģētikas eksperti prognozē, ka līdz 2025.gadam Lietuvā nebūs jūtams būtisks elektroenerģijas trūkums.

Zaļās politikas institūta vadītājs atgādinājis, ka jāņem vērā visi izdevumi - arī tas, cik maksās radioaktīvo atkritumu apglabāšana un kredītu apkalpošana.

Tikmēr premjerministrs Andrjus Kubiļus otrdien intervijā Lietuvas Radio izteicies, ka vides aizstāvju ierosināto referendumu par iecerētās Visaginas AES celtniecību šobrīd rīkot būtu neracionāli.

Pēc viņa teiktā, būtu jāpagaida, «kamēr būs zināms vairāk skaitļu». «Rīkojot referendumu šobrīd, nebūs iespēju diskutēt par konkrētiem parametriem un skaitļiem, tātad diez vai arī pats referendums būs īpaši racionāls,» viņš sacījis un piebildis, ka šāda konkrētāka informācija būs zināma tikai sarunu laikā, jau pēc koncesijas līguma parakstīšanas.

«Nezinot skaitļus, tiek daudz spekulēts. Mēs zinām, kādus parametrus sarunu laikā centīsimies panākt, un šos skaitļus jau esam nosaukuši. Tie jau tagad ļauj spriest, ka projekta ekonomiskais izdevīgums būs visai nozīmīgs. Bet referenduma rīkotājiem, šķiet, negribas gaidīt, kamēr šie skaitļi būs pilnībā zināmi,» izteicies Kubiļus. «Redzot visus skaitļus, Lietuvas iedzīvotājiem būtu vieglāk izlemt, vai viņi vēlas, ka šis labums tiks īstenots viņu, kā arī viņu bērnu un mazbērnu dēļ, vai arī viņiem to nevajag,» viņš piebildis.

Visaginas līgumu varētu pabeigt šonedēļ

Jau ziņots, ka sarunas par jaunās Visaginas AES koncesijas līgumu Lietuva cer pabeigt šīs nedēļas laikā. Enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks pirmdien vēlreiz apliecināja, ka kopējā investīciju summa šai projektā sasniegtu piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), visi projekta partneri tajā piedalītos proporcionāli un Lietuvas saistības nebūtu mazākas par 34%.

Elektroenerģijas ražošanas cena Visaginas atomelektrostacijā būs aptuveni 7-10 centi (1,4-2 santīmi) par kilovatstundu, un tā ietvers kodoldegvielas izmaksas, izdevumus par AES apkopi, ekspluatāciju, kārtējiem remontiem, kā arī darbinieku algas, maksājumus slēgšanas fondā un izdevumus par atkritumu apglabāšanu. Vēl 10-15 centus kilovatstundā izmaksās būvniecības kredītu apkalpošana, bet šie rādītāji var svārstīties atkarībā no tā, kādu kapitāla izmaksu daļu segs ārvalstu investori un kādu - pati Lietuva.

Kubiļus piebildis, ka kodolspēkstacijas būve varētu sākties 2015. gadā un ilgt līdz 2020.-2021. gadam.

«Tāda mēroga projektu nedz Lietuva, nedz Baltijas valstis nav īstenojušas divdesmit gadus un neīstenos vēl divdesmit gadus, (..) tam būs milzīga stratēģiskā nozīme visā Baltijas reģionā un tas palīdzēs mums nodrošināties pašiem ar savām ražošanas jaudām,» viņš paziņojis.