Grūtups: Lielkrievu nacionālistiem jāliek strādāt (90)

Latvieši spēj konsolidēties

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Grūtups atzīst, ka tajā bijis daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. «Pirmkārt, tas daudziem latviešiem parādīja, cik trausla ir Latvijas valsts un latviešu valoda. Visi tie, kuri bezatbildīgi aizskrēja pēc naudas uz ārzemēm, to pārdomās, jo bez viņiem valsts kļuvusi vājāka. Tā ir vērtīga mācība,» norāda jurists.

Pēc viņa teiktā, otra pozitīvā lieta ir pieredzētais, ka nācija var konsolidēties divās nedēļās. «Krievi necerēja, ka tik daudz nokonsolidēsies,» saka Grūtups, gan piebilstot, ka mācība esot arī tajā, ka mēs redzējām, kā krievi konsolidējās.

«Cilvēktiesības ir kā auskari»

«Daudzi tie murmuļi, kuri slavināja cilvēktiesības, sapratīs, ka cilvēks piedzimst konkrētā tautā, tradīcijās un valodā. Un tas ir noteicošais. Nācija ir pamats. Cilvēktiesības ir kā auskari, kā bižutērija, ko var pielikt konkrētam vakaram un ekspluatēt. Bet tik muļķīga ideoloģija, kā te pēdējos piecpadsmit gadus mums stāstīja, ir nāciju izšķīdinoša,» intervijā pauž Grūtups.

Pazīstamais jurists arī norāda, ka mācība bijusi tā, ka mēs būsim spiesti precīzi identificēt krievvalodīgo kopienu. Piemēram, mums esot ļoti labi jāizturas pret baltkrieviem, kas ir mums radniecīga tauta līdzās lietuviešiem un ļoti labi iekļāvās Latvijas pēckara dzīvē. Ļoti uzmanīgi esot jāskatās uz ukraiņiem, kas, protams, ir savas valsts patrioti un ir tādi paši nacionālisti kā mēs.

«Mums rūpīgi jāizturas pret vecticībniekiem, kas pie mums neienāca ar ieročiem, bet nāca, meklējot patvērumu, un to arī saņēma. Man ir pārliecība, ka daudzi no viņiem nobalsoja pret krievu valodu, bet ar viņiem ir jāstrādā,» uzskata Grūtups.

Jāuzmanās no lielkrieviem

Viņš atzīst, ka mums būtu jāuzmanās no lielkrieviem, kas, no Latvijas viedokļa, esot nacionālisti. «Mēs te neesam nacionālisti, bet savas valsts patrioti, viņi ir nacionālisti un separātisti. Viņiem jāliek strādāt, jāceļ rūpnīcas, lai nav laika nodarboties ar muļķībām, staigāt pa mītiņiem kopā ar Lindermanu,» saka Grūtups.

Viņš atzīmē, ka jāuzmanās arī no bijušā padomju armijas virsnieku korpusa, tiem desmit tūkstošiem, kas ir vēl dzīvi un palikuši šeit. «Viņi būtu jāpieskata drošības orgāniem. Attiecībā pret tiem kūdītājiem būtu jāierosina kriminālprocess un jāsāk darbības - ja jau mēs visus šos gadus tik veiksmīgi esam vajājuši latviešu uzņēmējus un saimnieciskos cilvēkus, tad neredzu pamata, kāpēc nevarētu sākt vajāt valsts ienaidniekus un kūdītājus,» saka jurists, piebilstot, ka, tāpat kā jebkuram ir ienaidnieki, tā arī valstij un nācijai ir ienaidnieki.